- 2013.02.05, 10:56
- Par re-emigrācijas veicināsanu: iedzīvotāji ir emigrējuši uz valstīm kur ir sakārtota sistēma. Kāpēc braukt atpakaļ uz Latviju, kur:
1) Nedarbojas tiesu sistēma. Tiesneši reformām pretojas. Uzskata ka gadiem ilga tiesvedība ir "personu tiesības uz taisnīgu tiesu". Varētu teikt ka tiesas, izmantojot savu "neatkarību", veic teroru pret iedzīvotājiem: liek cilvēkam maksāt par līgumu, ko tas nav parakstījis. Pasludina uzņēmuma maksātnespēju, neraugoties uz faktiem.
2) Bāriņtiesu terors, uz robežas ar bērnu tirdzniecību - Siguldā atņem vecākiem bērnus, safabricējot lietu par vardarbību pret bērnu. Gadījums Viesītē. Bērnu nami, nevis audžu ģimenes.
3) VID attieksme, ēnu ekonomika, nodokļu nemaksāšana, darbaspēka nodokļu kroplā sistēma.
4) Medicīna, veselības aprūpes sistēma agonijā - sakarā ar nodokļu nemaksātājiem, un veselības apdrošināšanas trūkumiem. Vēža profilakse. Gripas epidēmijas (tas gan no sūdīga klimata). Sodošā psihiatrija.
5) Pensiju sistēma nāves spirālē. Reku pat Viņķeles replika - "valstī ir 480 000 pensionāru, kam ik mēnesi jāsaņem pensijas". Bet ne vārda par tevi pašu. Nu, izņemot: "savu naudiņu ieliec, lūdzu, šajā caurumā".
6) Ceļi. (Radari.) Policija. Korupcija. Citur tas viss ir sakārtots.
7) Latvijas pasts. Citur paciņas piegādā pie durvīm (un ir pietiekami pārtikusi valsts ka paciņu var kaimiņiem atstāt, ja tevis mājās nav). Nav kā lūzerim jāiet uz pasta nodaļu pakaļ. Latvijas pastam tas tāds akmens laikmets.
8) Marihuānas kriminalizēšana, točku neapkarošana, atvērtā alkohola iepakojuma likumi... Eiropā, ja kautkur zāle nav legāla, sods ir tikai administratīvais. Un dažās brīvākās valstīs/pavalstīs alu var iedzert arī parkā uz soliņa.
9) Izglītības sistēma, arī augstskolas. Tik asi pretojas Ķīļa reformām.
10) ...
Un pie tam, nav jau tas uzspiests no ārpuses, ka tādā dirsā jādzīvo. Paši izlemj, paši sevi ierobežo, paši sevi apspiež. Aizbraukt, tas ir tikai veids kā šo cilpu pārraut. - 51 rakstair doma
- 5.2.13 13:24 #
-
Tas gadījums pirms nu jau pāris gadiem, kad pēc ceļa uzbūvēšanas konkurenti paņēma uzliktā asfalta paraugus un ekspertīzē nokonstatēja, ka tie neatbilst iepirkuma noteikumiem. Tas notika skaļi. Un tad, jau klusāk, sāķot skatīties, izrādījās, ka līgumā ir prasīts jau vairs ne tas asfalta sastāvs, uz kuru balstījās iepirkums un cena, un tāpēc formāli uzbūvētais ceļš atbilda noslēgtajam līgumam.
Bet es šo, protams, tikai viena-tante-teica līmenī zinu, un gan jau te ir kāds zinošāks. - Atbildēt
- 5.2.13 13:28 #
-
hehe - ja tu domā šlokenbekas sūdzību par saulkrastu apvedceļu, tad pēcāk atbruaca ES komisijas pārbaudītāji un secināja, ka horizontālais marķējums gan tāds papbružājies, bet visā visumā ok ;)
- Atbildēt
- 5.2.13 13:46 #
-
Tā ir trakoti izplatīta kaite, īpaši pusaudžu vidū - visi dara tā, neviens tā nedara u.t.t. Kad paprasi sīkāk, tad izrādās ka vispārinājums ir izdarīts uz viena vai dažu zināmu gadījumu bāzes.
Bet izskatās, ka daudzi ļaudis jauneklīgu prātu saglabā līdz sirmam vecumam, kad tas plūstoši pāriet vecuma marasmā ;-)) - Atbildēt
- 5.2.13 13:58 #
-
Protams, juridiski Tev taisnība, un nevar runāt par to, ka ārsti ņem pateicības, ceļu policisti kukuļus, tiesneši ņem nezinukātosauc, un pašvaldības bīda savējo cilvēku projektus ar lieliem otkatiem. Ja arī kaut kas tāds kādreiz ir noticis, tad tas bija tikai viens atsevišķs gadījums, pie tam nepierādīts, un tas bija sen, nu vairs nav taisnība, un nu jau nekas tāds vairs nenotiek.
- Atbildēt
- 5.2.13 14:00 #
-
nēnu ja runā tad par to ko zin ;) nevis muldās kā tāds dulls pa ķešu ;)
ceļu būvniecībā nepārtraukti tiek veiktas izmaiņas līgumos un tāmēs - pat pirkstu degunā iebraucot, tu nezini uz ko uzdursies, kur nu vēl ar lāpstu zemē urķējoties ;)
bet vispār smieklīgi, jā ;) - Atbildēt
- 5.2.13 14:21 #
-
Izmaiņas līgumos un tāmēs tiek nemitīgi veiktas vispār būvniecības līgumos, tā ir normāla parādība un ne tikai pie mums, jo bieži uzpeld kaut kas ļoti neparedzēts, piemēram, visi cieši pārliecināti, ka kaut kādā vietā ir stabils granīta pamats, aber izrādās, ka tur kūdras purvelis pa vidu patrāpījies., vai gluži otrādi - ir ieplānots kaut kādu kanalizāciju no punkta a līdz punktam b novilkt, taču izrādās, ka kaut kur pa vidu ir vai nu milzīgs granīta bluķis, vai nu kāds pārdesmit kubus betona bedrē nolējis un pēc tam aizracis.
- Atbildēt
- 5.2.13 14:45 #
-
Piemērs tam ir kaut vai jaunā Berlīnes lidosta, kuru būvē vācieši un nekādi nevar nobeigt nevienā no iepriekš paredzētajiem un daudzkārt pagarinātajiem termiņiem, turklāt sākotnēji plānotās izmaksas ir jau pamatīgi pārsniegtas.
Mūsu pašu Gaismas Pils uz tā fona ir vienkārši organizētības un kārtības paraugs! :) - Atbildēt
- 5.2.13 14:49 #
-
Lūk, lūk, celtniecībā vispār ir interesanti - ja būvnieks ir mazliet kļūdījies, tad tā ir būvnieka problēma, ja pamatīgi, tad pasūtītāja.
IT sistēmās gan arī tāpat, bet tā jau tā pati virtuālā būvniecība vien ir:)) - Atbildēt
- 5.2.13 15:15 #
-
vispār jau ne būvnieks
būvētājs ir kā melnstrādnieks - paņem šo noliec tur par ko arī saņem piķi
kāpēc kaut kas ir jāņem un jānes un jāliek tieši tur lai domā projektētājs inženieris ar pasūtītāju - tāpēc arī autoruzraudzība noteikta ar likumu
bet vot, ja projektētājs dulns un kaut ko nav sarēķinājis vai izpētījis, tad būvnieks tā arī pasaka - eita un ar pasūtītāju tiekat galā - mana takse ir sīki un smalki aprakstīta iepirkuma dokumentācijā - vajag jums vai nevajag vai vajag trīsreiz vairāk, nav mana bēda - kā maksās tā strādās - Atbildēt
- 5.2.13 15:22 #
-
Nav līdz galam taisnība, visur pasaulē ir divas pieejas būvniecībai - viena, kurā būvniekam uztic tikai būvēšanu pēc konkrēta projekta un otra, kurā klienta pusē paliek tikai būvuzraudzība(uzmērīšana un projektēšana būvniekam), katrai no šīm pieejām ir savi plusi, savi mīnusi.
- Atbildēt
- 5.2.13 15:34 #
-
design&build nav visai caurskatāma procedūra un sudrabai gan droši vien būtu ko pateikt šajā sakarā ;)
nav jau mums D&B izplatīts - labi ja pāris projektos un pārsvarā uz tiltiem tikai - Atbildēt
- 5.2.13 15:41 #
-
Atkal jau nav līdz galam taisnība - infrastruktūrā(elektrība, optika, ventilācija, sakari, kanalizācija, siltumtīkli, dzelzceļa komponentes utt.) ļoti pat izplatīts.
- Atbildēt
- 5.2.13 18:25 #
-
Ļoti bieži vispārinājums ir izdarīts uz viena vai dažu zināmu gadījumu bāzes, jo par spīti daudzajiem paziņām konkrētajā jomā, nav dzirdēts neviens gadījums, kas apliecinātu pretējo. ;)
- Atbildēt
- 5.2.13 13:55 #
-
Kāds vēl horizontālais marķējums? Tas ir kaut kas līdzīgs horizontālajam taimkodam? Bet nē, tajā gadījumā tēma bija seguma sastāvs un proves, nevis kaut kādi marķējumi.
- Atbildēt
- 5.2.13 14:03 #
-
seguma sastāvs un proves izrādījās ģeldīgas tomēr
bet es tev stāstu par divām dažādām pārbaudēm - vienu veica šlokenbeka pa kluso aizbraucot un ieurbjoties kaut kur
otro veica sertificētas laboratorijas
horizintālais marķējums ir kaut kas cits kā vertikālais - ar horizontālo saprot zīmes uz cēļa, ar vertikālo gan ceļa zīmes gan bortakmeņus etc - atbilstoši ceļu satiksmes likumam ;) tālūk, student! mācies! ;) - Atbildēt
- 5.2.13 14:21 #
-
Nu beidz, te nav tiesa, un nav jātaisnojas.
Esmu gana ilgi dzīvojis zemēs, kur tāpat ziemā sals mijas ar atkušņiem, bet ceļi tomēr turas vairākas reizes ilgāk nekā mūsu būvētie. Tāpēc ne visai ticu mītam, ka ar ceļu būvi viss ir vislabākajā kārtībā, dodiet tik vēl vairāk naudas, un būs vēl labāk. - Atbildēt
- 5.2.13 14:23 #
-
Ceļu licēji pie mums ir blēži, par to šaubu nav, taču nav arī nemaz tik daudz zemju, kur tik bieži sals ar atkušņiem mijas komplektā ar nedrošu grunti - kas tās tādas ir par zemēm, kur dzīvoji, ja nav noslēpums?
- Atbildēt
- 5.2.13 16:10 #
-
Betnu no otras puses - Lietuvā dabas un grunts apstākļi nav radikāli atšķirīgi, bet toties ceļi gan ir pamatīgi labāki. Tiesa, tas nav tik daudz ar zaglīgumu saistīts (leiši nezog mazāk, drīzāk pat vairāk), bet gan ar labu mantojumu no padomju laikiem, kad viņi pamanījās daudzus ceļus rekonstruēt un sakārtot visnotaļ pamatīgi, visā nepieciešamajā dziļumā, ne tikai asfaltu klāt. Un arī tagad, šķiet, viņi ceļu jomā saimnieko apdomīgāk.
- Atbildēt
- 5.2.13 16:18 #
-
Jā, leišiem ir labāks pēcpadomju mantojums, tā tiesa, kaut kur atceros dzirdējis, ka diezgan daudzās saimnieciskajās nozarēs atšķirība ir tamdēļ, ka kaut kur ap 70tajiem mūsu vietējā vadība ļoti mīlēja lepoties ar visa veida sasniegumiem, lai tiktu augstāk partijas reitingos, kamēr blēdīgie leišu katoļi nemitīgi sūkstījās, cik ļoti viņiem viss slikti ir un, ka dikti vajag visa veida piešprices tām pašām kaut kādām nozarēm. Mēļo, ka tieši tālab ir arī mūsdienās vērojamas interesantas atšķirības valsts nacionālajā sastāvā, piemēram.
Ja par mūsdienām - tiešām bieži esmu Lietuvas Latgalē, proti, Augštaitijā, principiālas atšķirības neredzu. - Atbildēt
- 6.2.13 10:27 #
-
Leišiem ir labi asfalta ceļi, bet kā izskatās, uz granteņu rēķina - vietējie grants un grunts ceļi daudzviet ir stipri sūdīgāki, nekā mums (it sevišķi lietus laikā, kad pat it kā normāls ceļš pārvēršas šļurā).
- Atbildēt
- 5.2.13 17:41 #
-
Latvijā asfaltam papildus atkušņiem jāiztur arī diezgan lielas temperatūras svārstības gada garumā. Sanāk aptuveni -20 līdz +30 gaisa temperatūra (segumam varētu būt līdz +50 (?) ).
Otrkārt jāizdala tie ceļi, kuri ir pilnībā rekonstruēti, ātrumā pēc atmiņas, piemēram, Via Baltica posmi, P85 līdz Daugmalei, Salaspils - Orge (?) utt., no ceļiem, kuriem tikai nomainīta asfalta virskārta, tad arī varēs spriest par būvniecības kvalitāti, jo, kā zināms, uz sliktiem pamatiem neko labu neuzbūvēsi. - Atbildēt
- 5.2.13 18:28 #
-
Tur pavisam vienkārši: izborē 20x20cm asfalta seguma līdz pamatnei, aizved uz Somiju un iedod laboratorijā (tur ir tāda, apkalpo visu Ziemeļeiropu) - uzreiz pateiks, vai asfalts dzīvotspējīgs šajos platuma grādos vai nē. Pamatus var skatīties pēc tam, kad secina, ka asfaltam nav ne vainas.
Viena tante teica līmenī gan esmu dzirdējis, ka šai ziņā pie mums spēkā vēl PSRS laika asfalta standarts, kas šajos klimatiskajos apstākļos juks ārā neizbēgami, izbruģē pamatu kaut zelta stieņiem. - Atbildēt
- 5.2.13 18:33 #
-
Ai, nu nevajag šitos viena tante teica. Ja projekts ir ok un arī būvuzraugs nenoslinko, viss ir labi.
Kāpēc tad jaunie ceļi turās? - Atbildēt
- 5.2.13 18:41 #
-
Neesmu noskaņots nodarboties ar Watt lapas piespamošanu par tēmu, kura neattiecas Watta ieraksta tēmu, un kurā pats neesmu spēcīgs. Atliek tikai pabrīnīties, ka ja LR ceļu (runa ir tikai par jaunajiem projektiem, nevis 2PK lāpītajiem) segums bez remonta turas tikpat ilgi kā Somijā un Zviedrijā - kur gana rūpīgi standarti pieskaņoti klimatieskajiem apstākļiem, - tad kāpēc par to neauro visās malās, ka esam panākuši, ka jauns veiksmes stāsts?
Protams, ir arī iespēja, ka kādam kāda tante pateikusi, ka viss ir labi un jaunie ceļi turās kā dimanta klāti - attiecīgi tad šo tantes sakāmo laiž tālāk. - Atbildēt