pretī darbam, kur agrāk atradās mana mīļotā kafeijnīca Daile, tagad uzbliezts kaut kāds krodziņ/kafe tipveidīgs iestādījums, kur šodien es tik garšīgi paēdu, ka vispār joprojām siekaloju klaviatūru. cik nopratu, pieder iestāde Jānim Zariņam, kura 'pirmais bērns' ēdam-vietu lauciņā bija/ir 'Kapteiņa Enriko pulkstenis'. Šams pats gorījās aiz letes, taisīja kafijas un gardi smējās kopā ar klientiem. Ir ij žurnāļi, ko palasīties (Rīgas Laiki vairumā), ij patīkams atmosfērs, ij liels platekrāns pie sienas, kurā kaut kādi live koncerti gāja. un pats labākais, viņiem ēdienkartē ir mans bērnu dienu mīļākais ēdiens - miežu biezputra ar žāvētu gaļiņu. pa latu četrdesmit gan putru izēdos (aleluja, normāla cilvēka izsalkumu remdējoša porcija), gan kefīru padzēros (pietam ir nevis 0,2 glāzes, bet lielākas). Visumā esmu ļoti apmierināta, iešu vēl un dikti. Lūk. Un Cuba Libre tur maksā divīti, ha