visu_vai_neko ([info]visu_vai_neko) rakstīja,
@ 2017-05-30 12:54:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mazs solis cilvēkam, milzu lēciens cilvēcei, bet otrādi.
Šodien rezervēju darba elektromobili, lai rīt brauktu uz sapulci Ādažos. Viena.
Es satraucos, jo jābrauc vienai ar mašīnu, kuru nekad neesmu braukusi, kas vēl pie tam ir darba mašīna. Tas liekas tik muļķīgi, jo auto vadīšana taču ir tik ikdienišķa. Bet ne jau man.
Patiesībā man ir bail, nevis es esmu satraukusies, bet es negribu to atzīt, jo man no tā ir kauns. Vispār es esmu ļoti bailīga, taču bieži pieķeru sevi pie tā, ka pušoju sevi darīt tieši tās lietas, no kurām man ir bail. Cerībā, ka tas man palīdzēs ātrāk nokļūt vietā manā dzīvē, kur man vairs nav bail. Šobrīd pušoju sevi braukt viena pēc iespēja biežāk, lai man vairs nav bail.
Otra opcija ir braukt uz sapulci ar taxi, ko vienmēr esmu darījusi līdz šim, kamēr man nebija tiesības, bet tas liekas kā solis atpakaļ.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]visu_vai_neko
2017-05-31 10:15 (saite)
Es it kā saprot, ka viss ar mēru, jo man šobrīd ir divi iespējamie ceļi - piespiest sevi braukt un tad vairs nebaidīties, vai arī piespiest sevi braukt un saprast, ka man tas sagādā pārāk lielu stresu un man tas nav vajadzīgs vispār.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]laba_doma
2017-05-31 10:45 (saite)
Es domāju, drošības sajūta nāks kopā ar braukšanas prasmēm. Kamēr baidies, brauc lēnām, prātīgi un galvenais nebēdā, ja citi, nepacietīgi šoferīši Tev uztaurē - Tev ir tiesības būt piesardzīgai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?