Lācītis numur divi [entries|archive|friends|userinfo]
vistu_zaglis

[ website | šulcs.lv ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| VZL ]

[Feb. 6th, 2015|03:58 pm]
[Tags|]
[music |KVETY / Zvire, nebo sebe a zvire]

Kaut kāda pārpratuma dēļ atvēru analītisku problēmrakstu "15 nepārdomāti veidi, kā ikdienā lieki tērējam naudu".

14. Grāmatu iegāde.

Pareizi ir. Kāpēc pirkt, ja var pizģīt torrentos, vai ne?

OK, pāris vārdos par komerciālo literatūru, tātad, kamēr viss vēl nav aizmirsies.

... tālāk ... )
link12 garāmgājēji|iet garām

Kind, Cruel, Kind of Cruel. [Nov. 29th, 2014|06:46 pm]
[Tags|]
[music |ДахаБраха / Ягудки]

Vah vah vah, šis bija tik kruta, cik vispār kaut kas var būt kruta. Smeķīgā un citēšanas vērtu pasāžu pilnā valodā uztapināts detektīvs bez spriedzes elementiem, un bez dažādu, kā mums ierasts, pavedienu un versiju šķetināšanas, jo pavedienu nav. Ir tikai hroniska bezmiega mocīta, allaž nīgra, nogurusi un aizkaitināta galvenā varone, kuras atmiņās kaut kur dziļi jābūt apslēptai atbildei, nu un arī tas tikai pieņemot, ka uz atmiņām vispār var paļauties.

Izcili.
linkiet garām

[Nov. 26th, 2014|10:20 pm]
[Tags|]

Ņemam 1/3 Flinnas, 1/3 Murakami, atjaucam to ar kārtīgu šļuku S. Fraja, un mums ir Sophie Hannah: Kind of Cruel.

Knapi iesākts, bet nespēju nepadalīties sajūsmā, brīnišķīgi brīnišķīga lasāmviela.
link2 garāmgājēji|iet garām

[Nov. 22nd, 2014|04:51 pm]
[Tags|]
[music |Nick Cave / Messiah Ward]

Labdien, ar jums Vistu speciālista literatūras apskata lappusīte, šodien pievērsīsimies detektīva žanram, kā arī netipiski bieži pieminēsim Hariju Poteru. [info]rediiss, tu mūs dzirdi? Pēdējā pozīcija priekš tevis varētu būt ņaška, man šķiet.

Neinteresantas piezīmes )
link10 garāmgājēji|iet garām

[Oct. 15th, 2014|03:58 pm]
[Tags|]
[music |Kvety / Kostra]

Tā. Pie kā mēs te grāmatiņu jautājumā palikām, pie Fraja, ja? Nu OK, ar to viss tāpat ir skaidrs, lasām tālāk )

link24 garāmgājēji|iet garām

[Jan. 31st, 2014|11:08 pm]
[Tags|]
[music |Archive / Hatchet]

Tā, kamēr vēl viss nav izbiris no galvas, mēģināšu kaut kā piefiksēt grāmatiņas, ar ko īsināti garie rudens-ziemas sezonas vakari.

Ļoti daudz burtu savām vajadzībām. Mierīgi var neklikāt )
link24 garāmgājēji|iet garām

[Jul. 28th, 2013|10:15 pm]
[Tags|]

Tā kā līdz ar jēGrāmatiņas nonākšanu ķepās izlasīto burtu skaits ir sācis strauji pieaugt - jāsāk laikam palēnām pierakstīt.

1Q84 / Murakami
Kāreiz precīzi tik sirreāli, lai saglabātu realitātes sajūtu, bet turētu saspensā visas tās bībeles garumā līdz pat beigām. Ar fināliem, savukārt, autoram ir grūtības, es tā skatos, bet nekas, tas pat nav svarīgi, process atsver visu. Ja nu ko no šitentā dīvainā japāņa lasīt, tad, manuprāt, tieši šo.

The Wind-Up Bird Chronicles / Murakami
Tāda sajūta, ka visa grāmata tapusi, autoram triepjot litrīgu viskija pudeli. Cutty Sark, protams. Sākumā doma šķetinās skaidri un konkrēti, pēc pāris sotakiem sižetā parādās negaidīti tvisti un dīvainas papildlīnijas, kas, tilpumam plokot, aizvien samudžinās. Pie 0.7 mums jau parādās grūtības atcerēties, par ko tad bija runa, piepeši nākas uzklausīt stāstu par brālēna dēkām Ķīnā un pārdomas par pīlēm ziemā, tak mēs labticīgi gaidām, ka šie diskursi būs kaut kā saistīti ar tēmu, bet brīdī, kad autors uzņem pēdējo glāzīti, mēs nenovaldāmies un sākam viņu purināt, mēģinot noskaidrot, kas tad tas viss īsti bija. "Ā!", neskaidri noburkšķ autors, "tas? A tur vobšem viss baigi vienkārši, klausies...", viņš ātri pabeidz galveno vadlīniju un apmierināts dodas gulēt.

Gone Girl / Gillian Flynn
Solīja trilleri, bet izrādījās patiesi kapitālākā literatūra, ko es pēdējos nez-cik-gados esmu lasījis. Viss sākas pat tīri banāli, čuvakam kāzu jubilejā pazūd sieva. Bija un nav. Bet tā vietā, lai sekotu varonīgā detektīva smadzeņu rokādēm, mēs lasām sievas dienasgrāmatas no kakbe idilliskās ikdienas līdz tam un čuvaka izmisīgos centienus saprast, kā vispār šādā situācijā ir jāuzvedas, kā jāizturas, kas jārunā, lai apkārtējiem nešķistu, ka tu esi labākajā gadījumā bezsirdīgs briesmonis, kurš neprot Pareizi un Sabiedrības vēlmēm atbilstoši Ciest. Nu un tad, pret to brīdi, kad esi iejuties elegantā psihodrāmā, piepeši autore uzrīko tādu gājienu ar zirdziņu, ka acis ieplešas un žoklis atsitas galdā.

Finčers, starp citu, jau.

Sharp Objects / Gillian Flynn
Mazpilsētiņa, kurā pazūd bērneļi. Žurnāliste, kas atgriežas dzimtajās mājās, lai izpētītu, kas tad tur īsti darās, paralēli kam nonstopā smeļ spirdzinošos dzērienus, kašķējas ar ģimeni un nododas līksmām neķītrībām ar vietējo izmeklētāju, viss kopā varētu būt labi, ja mani kaut maaaazliet interesētu jaunuvju bērnības traumu problēma. Neslikti, bet neaizrāva.

The Hundred-Year-Old Man Who Climbed Out the Window and Disappeared / Jonas Jonasson
Kā nav grūti noprast no virsraksta, čuvaks savā 100. jubilejā nosvīst no pansionāta un kopā ar citiem penšiem dodas nelielā roadtripā ar čupu naudas, ziloni un neatminos-jau-vairs-cik līķiem procesā. Sākumā nesaproti, kāda vella pēc tur viņa jaunības atmiņas par došanos uz Eiropu un piedalīšanos karā, mol traucē tik.
Pret vidu, savukārt, galvenais sižets pārstāj interesēt pavisam, jo čuvaka atmiņas izrādās tik augstvērtīga šiza, ka asaras līst lasot.
Melni, smieklīgi, augstvērtīgi, ļoti gribētos izlasīt latviski, jo ir sajūta, ka teksti varētu skanēt sulīgāk, nekā angļu mēlē.

Fufff. Vēlāk vēl. Jātiek ar Ceļvežiem galā.
link10 garāmgājēji|iet garām

navigation
[ viewing | most recent entries ]