Lācītis numur divi - Post a comment [entries|archive|friends|userinfo]
vistu_zaglis

[ website | šulcs.lv ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| VZL ]

Jul. 28th, 2013|10:15 pm

vistu_zaglis
Tā kā līdz ar jēGrāmatiņas nonākšanu ķepās izlasīto burtu skaits ir sācis strauji pieaugt - jāsāk laikam palēnām pierakstīt.

1Q84 / Murakami
Kāreiz precīzi tik sirreāli, lai saglabātu realitātes sajūtu, bet turētu saspensā visas tās bībeles garumā līdz pat beigām. Ar fināliem, savukārt, autoram ir grūtības, es tā skatos, bet nekas, tas pat nav svarīgi, process atsver visu. Ja nu ko no šitentā dīvainā japāņa lasīt, tad, manuprāt, tieši šo.

The Wind-Up Bird Chronicles / Murakami
Tāda sajūta, ka visa grāmata tapusi, autoram triepjot litrīgu viskija pudeli. Cutty Sark, protams. Sākumā doma šķetinās skaidri un konkrēti, pēc pāris sotakiem sižetā parādās negaidīti tvisti un dīvainas papildlīnijas, kas, tilpumam plokot, aizvien samudžinās. Pie 0.7 mums jau parādās grūtības atcerēties, par ko tad bija runa, piepeši nākas uzklausīt stāstu par brālēna dēkām Ķīnā un pārdomas par pīlēm ziemā, tak mēs labticīgi gaidām, ka šie diskursi būs kaut kā saistīti ar tēmu, bet brīdī, kad autors uzņem pēdējo glāzīti, mēs nenovaldāmies un sākam viņu purināt, mēģinot noskaidrot, kas tad tas viss īsti bija. "Ā!", neskaidri noburkšķ autors, "tas? A tur vobšem viss baigi vienkārši, klausies...", viņš ātri pabeidz galveno vadlīniju un apmierināts dodas gulēt.

Gone Girl / Gillian Flynn
Solīja trilleri, bet izrādījās patiesi kapitālākā literatūra, ko es pēdējos nez-cik-gados esmu lasījis. Viss sākas pat tīri banāli, čuvakam kāzu jubilejā pazūd sieva. Bija un nav. Bet tā vietā, lai sekotu varonīgā detektīva smadzeņu rokādēm, mēs lasām sievas dienasgrāmatas no kakbe idilliskās ikdienas līdz tam un čuvaka izmisīgos centienus saprast, kā vispār šādā situācijā ir jāuzvedas, kā jāizturas, kas jārunā, lai apkārtējiem nešķistu, ka tu esi labākajā gadījumā bezsirdīgs briesmonis, kurš neprot Pareizi un Sabiedrības vēlmēm atbilstoši Ciest. Nu un tad, pret to brīdi, kad esi iejuties elegantā psihodrāmā, piepeši autore uzrīko tādu gājienu ar zirdziņu, ka acis ieplešas un žoklis atsitas galdā.

Finčers, starp citu, jau.

Sharp Objects / Gillian Flynn
Mazpilsētiņa, kurā pazūd bērneļi. Žurnāliste, kas atgriežas dzimtajās mājās, lai izpētītu, kas tad tur īsti darās, paralēli kam nonstopā smeļ spirdzinošos dzērienus, kašķējas ar ģimeni un nododas līksmām neķītrībām ar vietējo izmeklētāju, viss kopā varētu būt labi, ja mani kaut maaaazliet interesētu jaunuvju bērnības traumu problēma. Neslikti, bet neaizrāva.

The Hundred-Year-Old Man Who Climbed Out the Window and Disappeared / Jonas Jonasson
Kā nav grūti noprast no virsraksta, čuvaks savā 100. jubilejā nosvīst no pansionāta un kopā ar citiem penšiem dodas nelielā roadtripā ar čupu naudas, ziloni un neatminos-jau-vairs-cik līķiem procesā. Sākumā nesaproti, kāda vella pēc tur viņa jaunības atmiņas par došanos uz Eiropu un piedalīšanos karā, mol traucē tik.
Pret vidu, savukārt, galvenais sižets pārstāj interesēt pavisam, jo čuvaka atmiņas izrādās tik augstvērtīga šiza, ka asaras līst lasot.
Melni, smieklīgi, augstvērtīgi, ļoti gribētos izlasīt latviski, jo ir sajūta, ka teksti varētu skanēt sulīgāk, nekā angļu mēlē.

Fufff. Vēlāk vēl. Jātiek ar Ceļvežiem galā.
link Read Comments

Reply:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.