|
Jan. 31st, 2014|11:08 pm |
Tā, kamēr vēl viss nav izbiris no galvas, mēģināšu kaut kā piefiksēt grāmatiņas, ar ko īsināti garie rudens-ziemas sezonas vakari.
Ļoti daudz burtu savām vajadzībām.
Hitchhiker's Guide to the Galaxy / Douglas Adams
Ko mēs gaidījām: sci-fi komēdiju
Ko mēs sagaidījām: Apmēram visepiskāko prozu, kādu manas acis ir skatījušas, nē, nopietni, ja kāds to vēl nav izlasījis, tad nekavējoties, es teicu - nekavējoties!, lieciet visu malā un ķerieties klāt. Un nekādus te "es filmu skatījos", filmā ir apmēram 3% no kopējā sižeta un 1‰ samērā cinisko joku. OK, pēdējās grāmatas vidū mazliet pazaudēju interesi, bet fināls to godam kompensēja. 10 balles, spiežu roku autora līķim.
Making up the Mind | How the brain creates our mental world / Chris Frith
Ko mēs gaidījām: Ludvigs sūdu neieteiks
Ko mēs sagaidījām: priekš nezinīša — afigenna interesantu pop-sci par smadzenēm, par to, kā tās slinko, kešo informāciju, par to, kā daži aklie tomēr patiesībā "redz", par ežu ģimeni uz griestiem pirms epilepsijas lēkmes un to, kāpēc cilvēks nepamanīs nīlzirgu savā istabā. Aizraujošāk par dažu labu fiction, ieplestām acīm uzņēmu no sākta gala līdz beigām. Bloga redakcija rekomendē.
The Silent Wife / A.S.A. Harrison
Ko mēs gaidījām: recenzijā bija teikts "The Gone Girl of 2013", kas lika nekavējoties paķert no plaukta.
Ko mēs sagaidījām: Kādas mamzeles ciešanas un ņerkstēšanu par savu neuzticīgo vīru un idiotiski neloģisku kulmināciju. No manuprāt gauži krutās Gone Girl tur ir tik, cik bezkaunīgi nopizģīta forma, sākumā vēl cerīgi šķīru nākamo lapu ar domu "nu, nu, tagad beidzot būs interesanti?", bet nē, nebija.
Vīrs ieviesis sev mīļāko. Sieva klusi cieš un perina pie sevis visādas nelabas domas, kuras beigās ne pārāk kvalitatīvi implementē. Tas arī apmēram viss.
Izlasīju līdz galam tīri aiz pieklājības, shift+delete
Lullaby / Chuck Palahniuk
Ko mēs gaidījām: Palaņjuku.
Ko mēs sagaidījām: Palaņjuku. Ciniski un melni, kā pieklājas, mans iekšējais sārtvaidzis vienkārši gavilēja, pats lasot skaļi ķiķināju publiskās vietās, izraisot neizpratni apkārtējā sabiedrībā.
Pāris ļautiņi ir uzgājuši metodi, kā bez pēdām remōti noslepkavot jebkuru līdzpilsoni tam pat nepieskaroties. Un šie ļautiņi apzinās, ka principā šī spēja būtu jāsavalda, ka tas, ko viņi pieprot, nav nekas cienījams un jo mazāk — humāns vai ētisks. Bet viņi ir tikai cilvēki, ziniet, viņi ir aizkaitināmi, viņiem mēdz būt slikts garastāvoklis, viņi mēdz vienkārši trāpīties pilnīgu idiotu kompānijā.
Jestri, melni un ciniski, ieskaitīts.
Last Rituals / Yrsa Sigurdardottir
Ko mēs gaidījām: bez poņas
Ko mēs sagaidījām: Lēnu, mierīgu, smagnēju ziemeļnieku detektīvu, ar kuru komplektā uzņemam nevienam nevajadzīgas vēstures zināšanas un gaušanos par nabaga islandiešu sūro dzīvi, iedomājieties, viņi nevarot atļauties divdurvju ledusskapi!
Mazliet nepatīkams starpgadījums kādā universitātē — viens no pasniedzējiem kambarī atrod viegli piesmietu studenta līķi. Nelaiķa vecāki, samērā turīgi ļaudis, neuzskata, ka policijas versijās vispār ir vērts ieklausīties, un noalgo vietējo žurnālisti papētīt visu to lietu mazliet sīkāk.
Patīkams kontrasts ar ierasto popsu, uzņēmu ar baudu, lai gan noteikti на любителя.
The Mall / S.L. Grey
Ko mēs gaidījām: bez poņas
Ko mēs sagaidījām: Ahujennāko spriedzes gabalu, nopietni, sen nebija sanācis sēdēt līdz rītam ar plaši ieplestām acīm, draivs uz visiem 100% un vēl nedaudz. Un stipri jābrīnās, kāpēc nevienam līdz šim nebija ienācis prātā grāmatas formātā pārstāstīt, principā, dat... oj, kuš, nespoilēšu, tas bija viens no feinākajiem brīžiem — lasīt un pamazām sākt saprast, kāpēc it kā dīvainais uzstādījums šķiet mazliet pazīstams, un kāpēc personāžu it kā neloģiskās darbības šķiet pilnīgi loģiskas un pat pašsaprotamas.
Nerds no grāmatveikala un dzīves pabružāta nēģeriete dodas tirdzniecības centra palīgtelpās uzmeklēt noklīdušu kinderu, bet pamazām secina, ka kaut kas te apkārt nav īsti, emmm, normāli. Nedaudz dzīvespriecīgu pastaigu starp manekenu kaudzēm un dīvainiem, bāliem cilvēkiem, un mūsu varoņiem sāk ļoti, ļoti gribēties atpakaļ mājās.
10/10, kapitāls produkts.
The Ward / S.L. Grey
Ko mēs gaidījām: to pašu draivu, kas Lielveikalā
Ko mēs sagaidījām: Lielveikala klonu. Bezkaunīgu sižeta un struktūras verbatim kopiju ar citu vidi, citiem personāžiem, jā, pat citiem notikumiem, bet viss, viss, gan forma, gan sižeta attīstība, viss ir 1:1 The Mall. Jā, protams, savu naudu viņi par to ir veiksmīgi iesituši, bet manuprāt tā nav smuki. Tā nedara ©
Čuvaks pamostas slimnīcā, pie kam bez jelkādas apjausmas, kā un kāpēc viņš tur ir nokļuvis. Viss šķiet normāli līdz brīdim, kamēr kāda paciente, ar ko viņš turpat iepazinies, sāk norādīt uz dažādām savdabīgām lietām, ko viņš pats, būdams ne pārāk spožs domātājs, iespējams pat nebūtu pamanījis. Slimnīcas ikdiena sāk izskatīties aizvien dīvaināka un dīvaināka, sakarā ar ko mūsu jauniepazītie varoņi izlemj doties izglītojošā ekskursijā pa... jā, jūs uzminējāt, šoreiz — slimnīcas palīgtelpām.
Pilnīga, žēla vilšanās, kuru nesaglāba pat fināls, kas savelk abas grāmatas kopā.
Neņemiet.
What a Carve Up! / Jonathan Coe
Ko mēs gaidījām: bez poņas
Ko mēs sagaidījām: Klasisku, pareizu, žanra labākajās tradīcijās ieturētu britu detektīvu, kurā obligāti jābūt gan bagātai ģimenei, gan drūmai villai, gan šauram aizdomās turamo lokam. Viss notiekošais gan ir nežēlīgi atšķaidīts ar ņemšanos par un ap politiku, kas autoram, acīmredzami, sasāpējies jautājums, bet jo vairāk attīstās sižets, jo mazāk visa šī tēma kaitina. Nu vai vienkārši pierod.
Bagāta un ietekmīga ģimene, kuras locekļu vārdus mēs sākam iegaumēt un atpazīt tikai pret grāmatas beigām, jo to ir vairāk, kā Ventspils telefonu grāmatā, meita, kurai nākas lielāko mūža daļu pavadīt hihenē, jo viņai ir samērā nopietnas pretenzijas pret vienu no saviem brāļiem. Lai gan jebkuram loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka tas, ko viņa mēģina visiem iegalvot, ir kaut kur trauslajā robežzonā starp "pilnīgi neiespējami" un "totāla tufta". Un, tavu sakritību, kādam ne pārāk veiksmīgam rakstniekam tiek piedāvāts darbs — uzrakstīt šīs famīlijas biogrāfiju. Neslēpjot neko.
Kur mēs to esam redzējuši? Aga, Meitene ar cūķa tetovējumu, tikai šoreiz — pieaugušajiem un bez feiministiskiem puņķiem. Ļoti OK.
The Power of Habit / Charles Duhigg
Ko mēs gaidījām: Tagad mēs droši zinām, ka Ludvigs sūdu neieteiks
Ko mēs sagaidījām: Pop-sci par to, kā veidojas cilvēku ieradumi, kāpēc pat cilvēki ar atmiņas zudumu spēj orientēties laikā un telpā, par to, kā regulēt savus ieradumus un, kas vēl interesantāk, kā jūsu ieradumus regulē lielo uzņēmumu mārketinga nodaļas.
Uzņēmu ar interesi, līdz tā piepeši pret beigām kaut kur neatgriezeniski pazuda.
The Liar / Stephen Fry
Ko mēs gaidījām: Fraju, tikai uz papīra
Ko mēs sagaidījām: Priekš sevis nodefinētu atbildi uz jautājumu "Šulc, a Šulc, a kas ir tavs mīļākais rakstnieks?"
Cilvēki, es nesaprotu, kā kādam, kurš viņu lasījis, vispār pietiek drosmes sākt rakstīt pašam. Ir tak pilnīgi vienalga, par ko ir konkrētā grāmata, nevienā mirklī sev neuzdod jautājumu "kāpēc man jālasa par kaut kādu piņņainu studentu un viņa dēkām", jo tas, KĀ viņš raksta, kā viņš pilnīgi nepiespiesti spēlējas ar valodu, jēziņ, tur taču až asaras līst no laimes, pilnīgs literārs umami. Saturs? Sodomija, alkoholisms un izvirtības, ko gan mēs citu būtu gaidījuši. Un ar baudu lasi katru teikumu, katrā lappusē vismaz reizi iedomājoties, ka "oj, šito citātu vajadzētu pieglabāt".
Mūsu varonis ir gudrs. Un ar labu atmiņu. Bet ellīgi slinks. Un patoloģiski melīgs. Ar ko arī pievērš sava pasniedzēja uzmanību, redziet, sākumā tā varbūt pat nešķiet, bet pasniedzējam ir kāds neliels plāns, kurā šis personāžs ļoti labi iederas. Kā tieši? To mēs uzzinām tikai beigās, un tikko mēs to esam uzzinājuši — piepeši lietas pavēršas mazliet savādāk. Un arī ar to viss nebeidzas, patiesība ir vēl mazliet ne-tāda, kā jums tagad šķita.
Brīnišķīgi, vienkārši brīnišķīgi, obligātā literatūra visiem, kas orientējas angļu valodā, kam patīk gudri cilvēki un inteliģentas sarunas. Uz pārējā fona — kā kvalitatīvs single malt pret Vanagu.
The Stars' Tennis Balls / Stephen Fry
Ko mēs gaidījām: Fraju, doooh!, dodiet vēl, dodiet vēl!
Ko mēs sagaidījām: Mazāk intelektuālas sprēgāšanas, vairāk action-a un spriedzes, lai gan notikumi ir paredzami — visa grāmata ir nekas cits, kā Grāfa Monte-Kristo pārcēlums uz XX gadsimta Angliju.
Mūsu varonis ir kārtīgs, savā sabiedrībā populārs students, labs cilvēks, kurš patīk visiem. Vai ne? Varbūt tomēr ne, jo tā nu sagadās, ka ilgi viņa mūža gadi tiek vadīti, iespundētam slēgta tipa psihenē, no kuras izkļūstot, viņam ir ārkārtīgi liela vēlme satikt sejā starpgadījumā iesaistītās personas.
Dodiet vēl, dodiet vēl!, es nelikšos mierā pirms nebūs izlasīti visi 4 romāni.
The Hippopotamus / Stephen Fry
Knapi iesākts, bet jau patīk, turpinājums sekos.
Upd.: Āāāā, lieciet nost tās zvaigžņu tenisbumbas, Nīlzīrgs ir neaprakstāmi brīnišķīgs!
|
|