| |
[Feb. 6th, 2015|03:58 pm] |
| [ | music |
| | KVETY / Zvire, nebo sebe a zvire | ] |
Kaut kāda pārpratuma dēļ atvēru analītisku problēmrakstu "15 nepārdomāti veidi, kā ikdienā lieki tērējam naudu".
14. Grāmatu iegāde.
Pareizi ir. Kāpēc pirkt, ja var pizģīt torrentos, vai ne?
OK, pāris vārdos par komerciālo literatūru, tātad, kamēr viss vēl nav aizmirsies.
Tātad, nostabilizējām pH līmeni, dzērām nomierinošas tējiņas, izpildījām elpošanas vingrinājumus, pamazām atgājām no Night Film adrenalīna trieciendevas. Ko ņemt nākamo? Tālu nemeklējām.
Special Topics in Calamity Physics / Marisha Pessl
Galvenā varone, skolas vecuma pārgudrīte, vazājas līdzi savam tētukam, kuram darba specifika liek ik pēc pāris mēnešiem apmesties citā garlaicīgā un neinteresantā Amerikas miestiņā. Tā viņi braukā, braukā, kamēr lasītājam gluži vienkārši apnīk.
Es izrādīju labo gribu, cik vien varēdams. Izvilku līdz pusei. Shift+Delete.
Kind of Cruel / Sophie Hannah
Uhti. Džilian, pabīdies.
Detektīvs, kurā nav nekā no lietām, kas žanrā ir ierastas. Vienīgais veids, kā atrast atbildes, ir salīmēt atmiņu druskas galvenās varones galvā, procesā atsijājot to, kas tiešām ir noticis, un to, ko radījusi viņas iztēle. Galvenā varone, savukārt, cieš no bezmiega, ir nīgra, viegli aizkaitināma un ienīst visu pasauli, kas uzdevumu neatvieglo. Un tas viss tik kapitālā valodā, ka sēdi un ķiķini savā nodabā, ik pa brīdim iedomājoties, ka šito izteicienu kaut kur jāpieglabā.
Kapitāli sapīts un vēl kapitālāk uzrakstīts kreatīvs, 10/10.
Taisnību sakot – pēc Naktsfilmas un Kind of Cruel noliku lasāmierīci malā un paziņoju, ka kādu brīdi vienkārši vairs neaiztikšu. Jo bija bažas, ka uz šo fona viss liksies kaut kāds blāvs un žēlīgs. Bet kas tev deva, sociālais pienākums šo apņemšanos ātri vien nonullēja, un ar interesi ķērāmies pie
Mēness teātris / Ieva Melgalve
OK, ok, te es neesmu tiesīgs kaut ko teikt, jo gala produktu tā arī neesmu ieraudzījis. Lasīju beta versiju un visādi piekasījos autorei, jācer, ka viņa ar mani vēl runās.
Braucam tālāk.
The Telling Error / Sophie Hannah
Ja nebūtu lasīts viņas iepriekšminētais kreatīvs, varbūt liktos forši. Tagad prasījās ielikt trijnieciņu un par šo autori vairs neinteresēties, tīri lai nesabojātu iespaidu.
Galvenā varone ieķēpājas nepatīkamā situācijā dēļ neliela noslēpuma, kas liek viņai uzvesties stipri vien aizdomīgi. Tā nu tagad nākas pierādīt, ka neesi kamielis, tajā pat laikā noklusējot vienīgo argumentu, kas izvējotu jelkādas šaubas.
Before I Go To Sleep / S. J. Watson
Ja lasīt, tad vislabāk – pirms tam neko par saturu nezinot.
Varone pamostas, nošņaukājas, paurbina degunu, atver acis... un saprot, ka viņa sev apkārt neatpazīst neko. Ne gultu, ne istabu, ne blakus rāmi snaudošo mužiku. Vēl jo vairāk, ieskatoties spogulī viņa neatpazīst arī sevi. Tālāk es neko nestāstīšu.
Sižeta ideja ir brīnišķīgi brīnišķīga, diemžēl autors, cik noprotu – debitants, nav bijis gana muskuļots, lai noturētu saspensa līmeni. Nē nu ko, mēs nekavējoties pievēršamies Holivudas žīdu versijai, jo tiem tomēr saspensa jautājumos būtu jābūt izglītotiem. An nē, filma bija salīdzinoši reizes trīs sūdīgāka, nekā; interesanto daļu mums ātri saspoilēja pirmajās desmit minūtēs, pārējā laikā vilka garumā ne tik veiksmīgo atrisinājumu.
Vai nu lasīt, vai nemaz.
When Will There Be Good News / Kate Atkinson
Teicami pašironisks nosaukums padevies.
Galvenajai varonei viss ir slikti. Lielākā daļa cilvēku viņai apkārt nomirst. Otras līnijas galvenais varonis gandrīz nomirst pats, bet bez viņa būtu grūti turpināt sižetu, tāpēc izdzīvo. Viņam apkārt daudzi nomirst. Otrā plāna varoņiem, tiem retajiem, kas izdzīvojuši, iet slikti.
Visiem viss ir slikti, vārdsakot. Bet šajā bēdu lejā tomēr ieviests kaut kāds sakarīgs sižets, kas neļauj akurāt nolikt malā, lai gan beigās atmiņā ir palicis tieši viens teikums: "A coincidence is just an explanation waiting to happen". Bet nē, never happened.
Tak ko lai dara, tuvojās vakars, bija ātri jāatrod kaut kādi burti, ar kuriem to piepildīt, tāpēc dodamies atpakaļ pie zināmajām vērtībām.
Lasting Damage / Sophie Hannah
OK, skaidrs, iepriekšminētais Tellingerrors bija vienkārši pārpratums. Te viss ir kruta. Sākumā tu ar prieku seko līdzi, klusītēm pie sevis apštuko visādas teorijas, domā par to, kādos veidos tevi autors vazā aiz deguna, un kas izrādīsies patiesība.
Bet tad vienā brīdī tu pārcilā galvā zināmos faktus un saproti, ka viss ir samudžināts TĀ, ka tev vairs neinteresē tīri atbilde uz galvenajiem jautājumiem. Nē, nupat jau tevi visvairāk interesē, kādā veidā un vai vispār autors šo sevis ievārīto putru atpiņķerēs, neķeroties pie tādiem aizliegtajiem paņēmieniem, kā ceļošana laikā, amnēzija vai citplanētiešu iebrukums.
Noņemu cepuri Sofijas priekšā. Atpiņķerēja. Skaisti atpiņķerēja.
Little Face / Sophie Hannah
Pirmā grāmata no Spilling CID sērijas, līdz sekojošajām līmenis nedavelk, bet kvalitāte jūtama tik un tā.
Šis te zīdainis nav mans bērns, tas noteikti nav tas kinders, ko mēs burtiski tikko atvedām no dzemdību nama! Jā, viņi visi ir vienādi, bet mātes sirds to nevar nejust. Kurš, kurš un kāpēc viņu samainīja!? Un aizvāciet šo svešo cilvēka mazuli no manis!
Nu un tālāk mums nākas iepazīties ar veiksmīgas un izdevušās abpusējā mīlestībā balstītas ģimenes ēnas pusēm.
The Carrier / Sophie Hannah
Klasiskais "nu, kurš no pieciem klātesošajiem?" detektīvs XXI gadsimtam, ko tur daudz stāstīt. Verī gud.
Labi, bet nu laiks kam pavisam savādākam –
The Martian / Andy Weir
Grūti saprast, ar ko sākt. Sāksim ar pašu sākumu.
I’m pretty much fucked.
That’s my considered opinion.
Fucked.
Kā var nojaust, mūsu rokās ir Robinsons Kruzo 2014. Tikai neapdzīvotā sala šoreiz nav tik maziņa, kā Robinsonam. Tā pat tehniski nav sala. Tā ir vesela planēta. Mūsu varonis ir pamests uz Marsa.
If the oxygenator breaks down, I’ll suffocate. If the water reclaimer breaks down, I’ll die of thirst. If the Hab breaches, I’ll just kind of explode. If none of those things happen, I’ll eventually run out of food and starve to death.
So yeah. I’m fucked.
Apbrīnojami dalītas jūtas. Lasot varoņa dienasgrāmatas, sirds gavilē. Beidzot mums ir tēls, kas ir normāls, dzīvs cilvēks, nevis kaut kāds politkorekts tāpiņš, pie kam viss, kas grāmatā notiek ir pilnīgi reāli pamatots, tur nav nekā, kas būtu no pirksta izzīsts. Lai arī neesmu sci-fi fans, es tiešām sajūsmā noelsos.
Bet tad darbība pārceļas uz Zemi. Visam notiekošajam tiek pievienots sižets un... un šis sižets ir tik apbrīnojami plakans un tups, ka sākotnējā sajūsma ātri vien pārvēršas žēlā nopūtā. Nopietni, tur visā pasaulē cilvēki iziet laukumos sekot varoņa liktenim, ik pa brīdim uzgavilē.
Izklausās pēc tipiskas Holivudas? Ha, bet protams. Release date 25 November 2015, Director: Ridley Scott.
Ja viņi pārrakstīs dienasgrāmatas korektā un kristīgām jaunuvēm baudāmā valodā, es viņiem to nekad nepiedošu.
Vārdsakot, beigās secināju, ka šitamā literatūra ir kā viņā pašā aprakstītais Marss: tukša, plakana, garlaicīga, neapdzīvota, auksta un bez cilvēciskuma. Un tajā pat laikā, pa šo laiku tu esi paspējis kaut kā dīvainā veidā pieķerties.
No vienas puses 2/10, no otras – 9/10. Žēl, ka gan tas, gan tas jālasa vienlaicīgi. Labāk pagaidīt kino.
Waiting for Wednesday & Thursday's Children / Nicci French
Kā izrādās, Blue Monday, kas bija interesanta, taču jau pēc pāris dienām – no galvas izkritusi lasāmviela, bija tikai labs sākums. Autors (autoru kolektīvs, ja precīzi) ir ierakstījies, iejuties lomā un nupat mums ir riktīgi melns un nekādā veidā ne patīkams, taču sasodīti interesants serčiks, kas grozās ap psihoterapeiti, kurai ar apbrīnojamu meistarību izdodas iepīties dažādās problēmās un izprovocēt kašķus.
Es tikai nespēju izskaidrot (un piedot) vienu lietu. Autori ar vieglu roku un detaļās izklāsta iepriekšējo grāmatu saturus. Nu tā, ka līdz pat atrisinājumam. Mīļie autori, nu ja lasītājs viņas ir lasījis, tad viņš to visu jau zina. Ja nav lasījis – kāpēc visu jāsabojā? Nesaprotu, kategoriski nesaprotu.
Bet kopumā tumši, smagnēji, labi.
The Girl Who Saved the King of Sweden / Jonas Jonasson
Ar čuvaku viss ir kārtībā, līmenis kopš Simtgadnieka nav krities. Un ja uz brīdi arī parādās sajūta, ka sižets mazliet iestiepies un zaudējis asumu – sekojošais pavērsiens ir tāds, ka apkārtējie uz tevi sāk dīvaini skatīties, jo grūti nesmieties, bet grūti arī paskaidrot, kas smieklīgs tajā, kā nēģeriete no DĀR, zviedrs bez dokumentiem, tāds pats zviedrs ar dokumentiem, visu pasauli ienīstoša pusaudze un trīs ne pārāk inteliģentas ķīniešu meitenes sēž šķūnī blakus tikko saņemtam pasta sūtījumam.
Varen labi.
Turpmāk vēl.
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}