Man TĀ ir ar šķērēm.
Dzīves laikā es jau būšu iegādājusies kādas 50 (piecdesmit) šķēres.
Bet vienmēr pazūd.
Vienas, tādas zaļas, dažreiz atrodas.

(Reply to this) (Thread)

neesi mēģinājusi piesiet?

(Reply to this) (Parent)

Par šķērēm, ja. Klausies šurp. Man, tātad, nagu šķērītes pazuda. Nu nav. Nu tu zini to sajūtu, vai ne. Vobšem neko, nopūtos, nākamajā reizē, kad jau biju civilizācijā, pagādāju jaunas. Viss būtu veiksmīgi aizmirsies, bet tad.

Apmēram nedēļu vēlāk.

Es izkāpju no vannas, kurā, piezīmēšu, sēdēju samērā mierīgi, īpaši nepurinoties, kaut ko bakstīju telefonā, tā visādi.

Izkāpju no vannas, un uz šitā te paklājiņa vannas istabas pašā vidū mētājas vecās tās, pazudušās šķērītes, labi, ka neuzkāpu vispār.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es saku, ka tas ir visai pieklājīgs domovojs, kas, aizņēmies šķērītes, nu tās solīdi atgriež atpakaļ brīdī, kad tu tās noteikti pratīsies pieņemt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā! reiz bija tāda dokumentālā filma par knēvelīšiem, tur šitās lietas rādīja!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pelēkā Cūka Lido Atkal

(Reply to this) (Parent)

Man tā ir ar virtuves šķērēm. Visu laiku pērku, bet pazūd. Parasti gan vainoju mājbiedru un viņa šitos te, bērnus. Bet, ja tā aizdomājas, tad man arī ar citiem cilvēkiem dalot dzīves telpu ir zudušas virtuves šķēres. Sākt zust iedvesma pirkt, tāpēc regulāri sagriežos ar nažiem.

(Reply to this) (Parent)