Eižena svinības bija diezgan epic, bet man episkākais brīdis bija, kad, beržot piepūšamo pili, pamanīju, ka Simoniņš ir jau uz kraujas malas, lai iekristu Zunda kanālā.



E: viss bija baigi labi, bet nekas nebija tā, kā es gribēju.

Oh, well!

pēc tam kad vētra visus kokus bija jau aplauzusi un aplikācija solīja tikai 30% pērkona iespējamību, mēs nolēmām atmīties mājās pa "tumšo gaismiņu". Pa lielam tāpēc, ka Simo vilka mūs aiz rokas pie riteņiem, viņam vēl bija par maz piedzīvojumu šai dienai ar karsēšanos, mērcēšanos un krusu kokteiļa ledus gabaliņu izmērā.
brauciens bija fantastiski atsvaidzinošs, un, kad uzbraucām uz Vanšu tilta mazais bērniņš sauca savu pirmo iemācīto mašīnas nosaukumu "Limo! Limo!, jo pie "Saules akmens" tantes krāsainās kleitās precējās un dzēra kokteiļus pie limuzīna.

pirms brokastīm pabeigt tekstiņu un pēc tam vārtīties ar bērniņu pa gultu, ļaujot viņam izzīst tukšas abas krūtis un abiem piemigt no omulības, nevis tāpēc, ka nāktu miegs. tā ir laba dzīve, nevis jebkas cits.

es strādāšu pusslodzi no jaunās sezonas. jūtos pacilāta. noslaucīju mājā putekļus. meklēju aukli augustā.
ieliku simoniņu gulēt paša gultā.

aukstas segas no āra ar nupat atvērušos ķiršziedu smaržu

Simoniņš šoreiz līdzi paņēmies slims, karsts, bet tik un tā apmierināts. sēž piepūties sarkaniem vaigiem bleķa ratiņos un ļauj sevi vest.

we're fucked. bronhītojot pa māju Slimoniņš ir vēl vairāk ticis pie multenītēm, rezultātā viņš tagad miega fāžu maiņā ne tikai uzraujas augšā uz ceļiem un kliedz, bet ņem mani pie rokas, lai vestu uz gala istabu skatīties Baby Einstein "Baby MacDonald".

(es tā vismaz iztulkoju viņa šļupstošo "kukarikā", varbūt viņš vienkārši ir gailītis, kas grib piecelt visu ģimeni)

Simoniņam patīk saulītē.
viņš ir ar mieru sēdēt, gulēt un šūpotirs somā, ja vien eju pa sauli.
ēnā sāk spirināties.
šodien pieredzēju to, kas visiem citiem ir normāli - ka aizmieg pastaigas laikā un vēl vairāk - uznesu aizmigušu dzīvoklī un vēl tur nogulēja 30 min. un es varēju mazgāt traukus.

tikko izmēģināju vēlreiz, un tas darbojas. pastāvēju saulē pie J. Ģertrūdes baznīcas, un, kamēr bakstīju šo ierakstu, viņš aizmiga somā.

vakar bija ciemos draugi no operas. sēdēja bērnistabā uz grīdas, skatījās, kā Simons liek dažādas formas "burvju podiņā", un īsi aplaudēja pie katras pareizi ieliktās formiņas kā kamerkoncertā.

Simons mani neuskata par autoritāti, es nespēju viņu pabarot. 3 karotītes, un viņs ir ar kājām uz galda vai atņem man karoti un bāž pašai zobos. met visu lejā, klaigā utt, līdz es liekos mierā un metu laukā pilnu šķīvi. ar Ingmāru tā nav. ap 5 parasti I pārņem dežūru, un S rātni sēž virtuvē, spēlejas pa grīdu, izēd visu trauku. šodien Ingm nav mājās, S pats no manis 5 aizgāja un sāka dzīvot savā nodabā.
ar E tieši otrādi. viņi lamājas "es esmu filozofijas maģistrs, bet tu esi puņķutapa, un tev jātic man, ka saldie kartupeļi un kartupeļi nav viens un tas pats".


upd tipiski. (esmu noslēpusies wc, jo man viņi visi ZB). S ar Ingm tikko izeda dubultporciju. apsveru domu iet strādāt ofisā, lai i sēž ar savu dēliņu.

es šodien izpļērcināju Simoniņu. Midzināju bez pupa. 2 h dziedāju, auklēju, aijāju, paijāju, un viņš raudāja dusmīgs un apjucis. bet nu guļ, drīz būs 2 h nogulējis gultiņā bez raušanās augšā un pupa meklēšanas.
es vienkārši vairāk nevaru negulēt veselām naktīm, kaut kā jārisina.