šodien biju izbraukusi ar bērniem tik vien cik līdz vecrīgai un atpakaļ. pa ceļam man izdevās uz brīdi pazaudēt Eiženu, Simo izdevās iebāzt pirkstiņu tieši tāda izmēra riņķītī, kas tam bija par mazu, pirksts iesprūda un sāka strauju pampt, viņš kliegt, mēs bijām Vērmaņa vidū un es kaut kādā mežonīgā mātītes autopilotā to pirkstu saslapināju kārtīgi ar siekalām un izvilku, un pēc brīža Eiženam uzdirsa putns.

Es: eu, čaļi, jāiet gulēt
E: mēs neesam čaļi, un beidz būt seksiste
Simo: es arī neesmu čalis, es esmu pūķis

Šodien esmu uztaisījusi vienas pusdiena usn vienu kaķu autobusu. un jūs?



( buss )

šodien jau ir tapis: mūzikas ieraksts "Dziedāt-spēlēt-dejotprieks", uzdevumi un krustvārud mīklas LV valodā un ētikā, viens plastilīna Česīra skaķis, viens kartona koks, viens Dusmīgais purns, viens vārds no 4 burtiem, ko Simo zina (čura), slidkalniņš, viena skice plakātam par uzvedību skolā, gandrīz pats plakāts, viena izlasīta nodaļa, vienas pusdienas. Esmu nodevusi 2 tulkojumus. 3 izdzerta skafijas, tagad jāsaņemas iet ārā, lai atnākot turpinātu ar leļļu teātri, krāsošanu un etīdēm.

Sēžu parkā, pieņemu recenzējamas grāmatas u.c. darbu pasūtījumus bez mazākās jausmas, kad ko un kā

saforsējām līdz 11.00, lai var maukt pie dabas. 5 franču uzdevumi + diktāts, 1 olimpiskais sporta komplekss, 4 iedziedāšanās vingrinājumi, viena Līgo dziesma, 5 jautājumi par taktsmēru, 4 jaunas taktis ārijai, iespēlēts video ar abām rokām, viens tulkojums kosmētikais firmai: ieteikumi, kā krāsoties ieslodzījumā.
Burtu A un Ā zīmējumi simonam. Viena sagatave bruņinieka gatavošanai no wc ruļļa.
viena makaronos izvārīta dakša. viena kafija tukšā dūšā. viens sūds izķeksēts no kaķa kastes.
Hospitāļu ielas komūnā kāds ielicis rācijas, ko mēs vakar pazaudējām kapos.
i die. pie dabas.

toties pēc tam var šitā ( urban jungle )

Eižens pabeidz piekto komiksu un ķeras pie sestā par kruīzu un vīrusu. varbūt viņu pieteikt pandēmijas ekspress-romānu konkursam?



Simo jauns spēka dzīvnieks: bahamuts.
apēda pus breti ar cisiņiem mīklā - "kļūšu tukls un izšķilšos par bahamutu"

man mēles malā uzmeties stomatīts, kas apgrūtina runāšanu un bērnu apsaukšanu, it kā mēle būtu kļuvusi smaga. bet viņi grib runāt, runat, runāt, zīmēt, līmet, spēlēt, (ēst protams), šūpoties, "pacel mani", "nolaid mani", "tagad rokenrolu". kas tad bija viss tas pirms tam, ja ne rokenrols?

viņi viu dienu saka kaut ko tādu kā: vai tev patīk iet uz skolu, piekakāt savas bikses, piekakāt tavas bikses, sadot sev pa seju, sadot tev pa seju un iet mājās?

Normāla āda, normāls matu tips, nenormālas smadzenes

Ancient Childrens’ Skulls Were Used as Baby Helmets

vakaros viņi spēlē sumo: https://youtu.be/dglSwkXwOp4

kamēr mamma mājās drukā par retrofutūriskiem iespaidiem, bērniņi

Artjoms no "Bolt" šodien ir mans mīļākais cilvēks uz pasaules. jo viņš atveda nosalušu un nobijušos Eiženu mājās.
tikmēr Simo palūdza, lai viņam uzkrāso nagus. Tad izvilka skrūvējamu ceļamkrāna konsturkotru, nolika man priekšā un manierīgi paziņoja, ka nevar pats to likt, jo viņam ir uzkrāsoti nagi.

vakar pētot grāmatu par cilvēku fizioloģiju, sapratu, ka mani bērni nezina, kas ir "zosāda". es savu bērnību bez zosādas nespēju iztēloties.

kad šorīt tajos četros Simons man prasīja kartējo "ūdens glāzīti", es teicu skaļā riebīgā čukstā: TAD VNK EJ UN DZER!
tad sapratu, ka runa ir par to "ūdens glāzīti", par kuru daudzi baidās, ka nebūs kas pienes, un iedomājos, ka viņš man šitā pateiktu uz nāves gultas un sasmīdinaju sevi. ne pietiekami, lai ietakstītu cibā no rīta, bet nu tā normāli.
i neko, izdzīvojām šo dienu pēc neizgulētas nakts. viņi dzīvoja patvaļā pa viesistabu, darīja kas ienāk prātā, es centos kko rakstīt. sasita planšetei ekrānu, tā ka principā diena ar zaudējumiem, bet es izdzēru aluspudeli un pabeidzu tekstus.

pēdējā laikā arvien biežāk skatos uz bērniem ar sajūtu "ko šie cilvēki dara manā mājā?"
staigā tāds puisītis pusgariem matiem trennūzenēs, skatās savu planšeti, domā savas domiņas. kur man bija prāts savā dzīves telpā ieviest šādus kaimiņus?
kāpēc lai kāds gribētu dzīvot zem viena jumta ar skolēnu vai tīni?

aizgājām tikai līdz Slīteres robežai, bērni gribēja iet jūrā, nevis gar to. noķērām zalkti, medūzu, kurkuļus, vējzivi, garneli un kazragu. pēc tam palaidām. simo apdega saulē, bet vakarā tik un tā vēlreiz prasījās peldēties. ūdens tīrs, skaidrs, bez zālēm. Eižens saka, ka gribētu šeit dzīvot, nekur citur neesot tik labi. te jūrā ir "māju sajūta".
vecāmāte nelamājas. bet es joprojām neuzticos. pagalmu apsēdušas skudras, nu jau 5 pūžņi, un kož, lai kur cilvēks apstātos, laikam nolēmušas nonest šīs mājas. tie nav karojoši pūžņi, bet viena saime - iespējams viņu intelekts jau ir pārāks par mūsējo