skolēniem brīvlaikā ir uzdots uzstādīt soļu skaitītāju un nedēļas beigās nodot skolotājai rādījumus
(Eižens aizgāja iet)

"JOBLESS, SELLING NUDES ONLINE, STILL STRUGGLING"

Lupatiņi - pravietiskas filmiņas par to, kā pavadīt laiku pašizolācijā.
nepalaidiet garām rītdienas online seansu ar jaunajām sērijām: https://rigaiff.lv/lv/screenings-2020/kids-weekend-isfilmu-izlase/

Šodien esmu uztaisījusi vienas pusdiena usn vienu kaķu autobusu. un jūs?



( buss )

Eižens pabeidz piekto komiksu un ķeras pie sestā par kruīzu un vīrusu. varbūt viņu pieteikt pandēmijas ekspress-romānu konkursam?



Simo jauns spēka dzīvnieks: bahamuts.
apēda pus breti ar cisiņiem mīklā - "kļūšu tukls un izšķilšos par bahamutu"

man mēles malā uzmeties stomatīts, kas apgrūtina runāšanu un bērnu apsaukšanu, it kā mēle būtu kļuvusi smaga. bet viņi grib runāt, runat, runāt, zīmēt, līmet, spēlēt, (ēst protams), šūpoties, "pacel mani", "nolaid mani", "tagad rokenrolu". kas tad bija viss tas pirms tam, ja ne rokenrols?

"ja tārps attīstās izolācijā, bez pieskaršanās citiem tārpiem, viņš nekad nesasniedz normālu izmēru"

nav jau tā, ka man tas traucētu dzīvot, vienīgi dažkārt ir tādas mulsinošas situācijas - es bieži nespēju pusdienot viena pati un klusēšana jau galvā zvana, turklāt man gribas vemt, līdz ko iestājos ēdnīcas rindā, tāpēc esmu spiesta kādam zvanīt bez konkrēta iemesla, neko neuzspiežot, bet tomēr.. un tad nu vis beidzas ar to, ka atsperās kaut kāds īru tēviņš no otra pilsētas gala, kad jau visi bistro ir pilni āzijas pilsoņu, mēs paņemam veikalā pa iesaiņotai porcijai, sauktai - obento, apsēžamies uz apmalītes zemes strēlē, kas sadala ielas satiksmi krustojumā. un turpinot klusēt, strebjam nūdeles, palaikam paceldami acis uz saules uzkarsēto tvana mākoni.