Eižens ir atkal back on track uz velo, šodien braucām Mārupes posmu, ko nebijām darījuši kopš Ziemassv.
pavasaris ir! koki ir krāsaini, pīles drāžas, upes pludo.

šaja datumā vienmēr atnāk pavasaris

man šorīt jau dienas garākas un gribas svaigus lociņus pie visa

upd ēdu no grīdas - I uzcepa ļoti garšīgu omleti, kuru mazais princis ar vienu sitienu nolidināja zemē. tieši skujās, kas kupli sabirušas no mūsu izcilās eglītes.

ēdam ar Ingmāru Pakistānas kebabus pie J.Ģertrudes baznīcas uz soliņa. drusku saslt pirksti, bet baigi labi. pēc stundu ilgas īdēšanas Simons ratos guļ.

es biju bēdīga/noraizējusies no rīta, tad aizgāju uz Degunradzi, apēdu saldo ar zemeņu ķīseli, un iestājās pofigs. izstaigājām ar Eiženu manas dzimtās Lielo kapu takas, rādīju namus, kur dzīvoja manas draudzenes, savu skolu, savu bērnudārzu, viņa topošo bērnudārzu. manā bērnības dienu pagalmā, kompensējot nozāģēto dižpapeli, ir iestādīts sēru vītols, kuram izšķīlušies pūpoliņi. dzied putni, un ir atnācis pavasaris.