mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2008-11-27 15:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
nu labi, nogaaju uz eedniicu. tur vienmeer ir vienaadi - vienmeer skan taas pashas dziesmas, kaadas 5 gab, *heilaa heilaa* un kaut kaads sweet summer day. es vienmeer apseezhos pie seshvietiigaa galda ar skatu pret ziemeliem, vienmeer juutos neerti, shkirstot menu, kuru principaa zinu, lai gan ceru, ka tur buus kas jauns. menu ir dazhi miglaini eedienu atteeli, dazhi nosaukumi, ko neprotu izlasiit un grandieozaa sadalja *hamberg*, zem kuras klaat ir arii chikens. chikenam klaat ir konserveeti burkaani vai ari jeela ola.
es paarkrauju riisus uz kopeejaa shkiivja, pasvaarstos starp kociniem un dakshu, un tad meeginu kontroleet roku, lai taa netriic paaraak uzkriitoshi. stuukeeju iekshaa kumosus - dalja kriit aaraa no mutes, un sirds nemieriigi sitaas - kaut aatraak taa porcija beigtos un vareetu skriet projaam piipeet.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]virginia_rabbit
2008-11-27 16:52 (saite)
pastāsti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]raganiite
2008-11-27 21:35 (saite)
kad es strādāju HB(sen un tad vēl pa LV slaistījos),pusdienas bija pabriesmīgs brīdis. ēdnīca jau domāta jauka un skaista,bet sajūtas man bija kā Tev - ņemu kafīra glāzi un roka trīc,ka tik nenometu zemē. apkārt ļaudis smalkos uzvalciņos un kostīmos,cēli manevrē ar paplātēm. katru dienu kaut kas ēdienkartē mainījās un tad nu iespringtais brīdis pie pavāres,sakot,ka gribu sēņu sacepumu,bet tas jau izbeidzies. uz jautājumu,kas nav izbeidzies,atbilde gara un izsmeļoša un aizmugurē stāvoša jaunkundze augstpapēžu kurpēs jau nikni elso pakausī. kulturāli,protams,bet nikni. visi ēdnīcā ierodas vienlaicīgi,stāvot rindā gribā vienkārši aizcirst durvis un bēgt. un baigās ilgas pēc nepiespiestās atmosfēras tiesā - apēdām savas pankūkas kaut kur olimpijas augšējā stāvā un pēc tam draiskojāmies ar saldumiem pie tējas tases mūsu darba vietā - pagrabā.
tā lūk.
bet tagad pusdienas ir jaukas.
universitātes un studenti ir laba lieta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-27 21:47 (saite)
man atkal vairāk tas sliktums no tā, ka nespēju viena. nav prieku, nevaru ndomāt.
tā ēdnīca (skaitās jau restorāns) ir tukša un klusa. futūristiskā betona mājā, plašiem stikliem, 2 apkalpotājas tradicionālajos japāņu kostīmos. un es spēju domāt tikai par to, cik viņām garlaicīgi. cik apnicīgas ir 5 dziesmas, kas tur vienmēr skan. cik stīvi ir retie apmeklētāji. un cik viss klusu un skumji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]raganiite
2008-11-28 10:57 (saite)
hmm. tas arī. bet,pat esot kopā ar kādu,svarīgi,kur tieši es atrodos. kā jau teicu - es labāk sviestmaizi ēdu ar labu draugi pusdienās,sēžot uz grīdas nekā suši ar priekšnieci smalkā restorāna.

bet kāpēc Tu viena?
nekādas iespējas iet kopā ar kolēģi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-28 11:04 (saite)
es jaunībā strādāju hotelī un mums tur bija priekšņiece, kas pusdienās orgasmiski kunkstēja pie katra kumosa. tā - arrrghh! arrrrgh! ummmmm! kāda vista! aaarghh! sūkādama kauliņu. un mēs abi ar shoe-shine zēnu nevarējām vispār neko norīt. turklāt viņa vēl tā sēdēja kājas izpletusi, un viņas treknā, valšķīgā mute... neviens neuzdrošinājās piesēsties pie viņas galda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]raganiite
2008-11-28 21:58 (saite)
wow,nu tik traki gan man vēl nav gadījies :)
es pieņemu,ka darbu pēc tam mainīji vieglu sirdi ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2008-11-28 22:05 (saite)
es pat nemainīju - vienā jaukā dienā vienkārši aizgāju maiņas vidū.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]raganiite
2008-11-28 22:07 (saite)
respect

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2008-11-28 22:13 (saite)
aa, tikko pamaniju jautajumu par kolegi..
man NAV neviena pasha koleega. es dzivoju mezha viduu un esmu vieniigaa, kas lieto sho nomaljo studiju.
ir veel skolas administraacija, shaadi taadi kiinieshi un dazhi japaanu profesori, kurus es nevienu nepaziistu un nesatieku, un kaut kaadi mistiski biznesa onkuliishi, kas laikam brauc skatiities sho eeku un domaa, kaa vinu izmantot. es nu jau meenesi praktiski neesmu satikusi nevienu cilvēku. tikai e-maili. un 3dien bija prezentācija, kur varēju runāt balsī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?