mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2006-11-05 13:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
nestrebt karstu
būtisks bloga pluss ir tas, ka tevi uzklausa līdz galam, nepārtraucot pusvārdā. ļoti humāni. turklāt bezjēdzīgā strīdā par to, vai tev ir taisnība, vari arī nepiedalīties, kas ne vienmēr iespējams sarunā. čata gadījumā pozitīvi ir tas, ka lasot ieklausies vairāk nekā mutiski pateiktajā, tas ir solis uz labāku saprašanos starp, piemēram, mīļākajiem. turklāt "es tevi mīlu" var attīt un pārlasīt cik bieži vien gribi..
un arī paša teiktais ir protokolēts un nevari izvairīties, sakot tā nebija. žēl protams, ka šādai ideālajai sarunai pietrūkst ķermeniskā siltuma un smaržas, bet tā ir pasargāta arī no ķermeniskā aukstuma - situācijas "melo acīs skatīdamies".
atteikties no sarunām un pāriet tikai uz čatu protams ir galējība, bet ir cerība, ka čats mums pamācīs labākas sarunas ētiku un arī mutiski būsim atbildīgāki par paša pateikto un pret biedru pagriezīsim dzirdīgākas ausis.
:)

turklāt rakstos neuzvar tas, kam skaļāka balss un lielāka ķermeņa masa. tieši balss skaļuma nozīme man vienmēr vairāk par visu besījusi visādās skolās, debatēs un konferencēs. sak, slikti noprezentēji.. da, ko tas vispār šķir, ja prezentēji labu lietu? francijā šitā oratoru māksla vienkārši vājprātā darbojas. un beigās sanāk, ka visu debati nobļaustījuši kaut kādi lohi. un klusiņie pie sevis kaut ko izštukojuši, bet tā arī aiznes to līdzi uz māju.
šai ziņā patīkami japānā, ka visi runā mikrofonos, pat klasē. tā ka vari kaut vai čukstēt pie sevis auditorijas priekšā, tavu sakāmo sadzirdēs un novērtēs pēc tā satura,nevis formas.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]virginia_rabbit
2006-11-05 15:04 (saite)
piekrītu jau. zinu jau zinu..
ka tā balss intonācja pasaka vairāk, bet es jau te pie sevis kaut ko protestēju.. un arī pašironija, šķiet, ne vienmēr nolasās uzrakstītajā..
patiesībā jau sakāmais bija cik ironisks, tik skumjš arī.. ka ir cilvēki, ar ko klātienē nemaz nespēju parunāt.. vislaik gribas šķelt pa seju.. čats savā remdenumā padarīja šādu sarunu iespējamu..
un vēl.. runāšanai jau vispār jēgas īpaši lielas nav. tiklab čatā kā klātienē, tas viss šķiet viens liels pārpratums. čatā vairāk spēj saglabāt šo bezjēdzības apziņu.. un arī rūgtums klāt neķerās.
čatā vismaz izveidojas, skaists penteris un to var paņemt rokā kā noaustu sedziņu. no dzīvas sarunas nepaliek pat tas. tikai sajūta - mēs nesaprotamies..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?