atcerējos - tad kad es tās padsmit stundas uz spēku izsīkuma robežas dirnēju Šeremetjeva lidostā, lielāko daļu laika pavadīju, apātiski, asins pielijušām acīm blenžot uz faberžē olu kopijām - tās mani vilka ar gluži vai maģisku spēku, un tikai tur, tajā situācijā un uz to brīdi man beidzot atklājās šī kulta burvība.