"bezgala skaista un viena saule stāv rītos"

pārvācos uz salu, iekārtojos mājā, iegādājos 3 dažādus tukšus bloknotus un rakstāmpiederumus, sakoncentrējos, apsēdos pie galda no vienas puses, pēctam no otras, aizbraucu ar rīta autobusu uz grāmatveikalu, iegādājos bilžu grāmatas, pēctam teksta grāmatas, tad pastakartes, bukletiņus, pašķirstīju, atteicos no grāmatām, pirmajās lapās ar sarkanu tinti sarakstīju piezīmes, iesmērēju mazliet jaunajos bukletos, pastrīdējos ar draugiem, uzcepu pankūkas, nomazgājos, nomazgāju traukus, nospodrināju traukus, apsēdos stūrī, pārvedu galda lampu, aizvilku aizkarus, atvēru worda dokumentus, aizvēru, nomainīju interneta kabeli, paraudāju, uzvārīju tēju,
deadlains beidzās.

bet tad jau, ja nekur nebūs nevienas drupatiņas, tarakāni nāks laizīt manas karotes!

ik reizi, kad nolemju paiet vienu domu atpakaļ vai uzpriekšu, pieceļos no krēsla un kaut kur eju, tad attopos istabas vidū un noplātur rokas, jo nespēju saprast, uz kurieni gāju, bet liekas kakaut kas bija paņemams pa labi vai kreisi.

13.aprīlis - nenobriedusi svētdiena

pārlapoju mūsdienu pasaku par globalizāciju: "The Lexus and the Olive Tree"

tā mēs te dzīvojam:



( tokijas istabiņas by KYOICHI TSUZUKI )

atcerējos - tad kad es tās padsmit stundas uz spēku izsīkuma robežas dirnēju Šeremetjeva lidostā, lielāko daļu laika pavadīju, apātiski, asins pielijušām acīm blenžot uz faberžē olu kopijām - tās mani vilka ar gluži vai maģisku spēku, un tikai tur, tajā situācijā un uz to brīdi man beidzot atklājās šī kulta burvība.

it's 3 am
i dance alone