mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2024-06-13 19:44:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
labi ka bērēs izskatīties noraudājušamies ir sociāli pieņemami

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pelnufeja
2024-06-13 20:15 (saite)
What?

Es domāju, ka saprotu, no kurienes šāds izteikums nāk, bet tas ir diezgan muļķīgs. Piemēram, man raudāšana mēdz izpausties kā disociācijas forma. Es bieži nevaru pateikt lietas un aizbēgu no situācijām/sarunām, jo jūtu, ka tulīt nekontrolējami raudšānu, un man tas rada ļoti daudz problēmu, gan sociālu, gan reāli tādu, ka reizēm ir grūti risināt sarežģītas sarunas, jo es nespēju pārstāt raudāt, un tā točna nav privilēģija.

Raudāsana (un tās iemesli) tāpat kā viss cits ir kontekstuāls, un to nevar reducēt uz kaut ko vienu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2024-06-13 20:33 (saite)
es ļoti labi zinu, kā ir tad, kad nespēj sevi aizstāvēt, jo vari tikai paraudāt. man tā bija visu skolas laiku, līdz nomira Tētis, pēc tam es vairs neesmu spējusi raudāt nozīmīgās situācijās, tikai pie filmām vai negaidītas, ar jaunību un dzīvēsprieku asociētas mūzikas, krematorijā kad ielaiž bedrē jaunības draugu - pašnāvnieku.
spēja raudāt ir kaut kas vairāk par kontekstu, sociālu akceptu, traumas izdzīvošanu, emocionālās attīstibas posma indikātoru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?