kad šorīt tajos četros Simons man prasīja kartējo "ūdens glāzīti", es teicu skaļā riebīgā čukstā: TAD VNK EJ UN DZER!
tad sapratu, ka runa ir par to "ūdens glāzīti", par kuru daudzi baidās, ka nebūs kas pienes, un iedomājos, ka viņš man šitā pateiktu uz nāves gultas un sasmīdinaju sevi. ne pietiekami, lai ietakstītu cibā no rīta, bet nu tā normāli.
i neko, izdzīvojām šo dienu pēc neizgulētas nakts. viņi dzīvoja patvaļā pa viesistabu, darīja kas ienāk prātā, es centos kko rakstīt. sasita planšetei ekrānu, tā ka principā diena ar zaudējumiem, bet es izdzēru aluspudeli un pabeidzu tekstus.