nespēju nekam piekrist vairāk kā Jana Gēla "Pilsētas cilvēkiem" idejai par to, ka bērniem nevajag rotaļlaukumus, jo pilsētai ir jāspēj būt kā rotaļlaukumam - drošai un kur var brīvi kāpelēt, piespēlēt bumbu garāmgājējam. jo rotaļlaukumi ir tikai kārtējais veids, kā viņus nogrūst prom, lai turpinātu izlikties, ka bērnu klātbūtne nav dabiska dzīves sastāvdaļa.