Mamma guļ otrā istabā un baro brālīti, viņa vēl nezina, cik skaista izskatās virtuves grīda. Ai, kā mamma priecāsies!

Mēs ar tēti krāsojam virtuvei grīdu. Tētis krāso, bet es skatos, lai viņš kārtīgi strādā. Ēdamgalds jau kopš rīta stāv vidus istabā, ledusskapis koridorā, maize, tējas, puķkāposti un makaroni atnesti, nolikti tieši pie gultas. Un viss cits ir izmētāts.

Mamma visu laiku tēti "zāģēja": tā baltā virtuves grīda, to nevar nomazgāt, viss līp klāt, tai vajag kaut ko uzklāt. Varbūt kādu lētu linoleju?

Bet lētie linoleji lielajos ruļļos vienmēr bija par mazi mūsu lielajai virtuvei.

Tad pienāca tēta atvaļinājums. Un mamma turpināja "zāģēt": brālītim tūlīt jau pus gads būs, sāks rāpot. Tu paskaties, cik virtuves grīda pleķaina un noskrāpēta.

Kādu rītu viņa pamodās un teica: man ir IDEJA! To taču var nokrāsot kādā krāsā, kas nesmird.
(Hmmmmm, smirdīga krāsa!)
Tad viņa teica: Es iešu midzināt bēbīti, bet jūs aizbrauciet pēc krāsas. Eiženīt, palīdzi tētim izvēlēties smuku krāsu.

Tētis mani iesēdināja riteņa priekšējā kastē, un mēs braucām pirkt krāsu.
Es domāju, ka grīdai ir jābūt skaistā krāsā. Un visskaistākā ir jūra. Jo jūrā dzīvo koraļļi, rajas, krabji, jūras zvaigznes, medūzas. Mammai ļoti patīk medūzas. Arī brālītim patiks jūra. Un man patīk pingvīni.

Kad veikalā pārdevējs tētim ieteica krāsu, viņi izvilka lielu grāmatu, kurā bija daudz, daudz krāsu. Un tētis ļāva man izvēlēties vienu. Es izvēlējos visskaistāko jūras krāsu: gandrīz tik zilu kā LEGO City un vēl zilāku nekā Pocoyo krekliņš!

Pārdevējs taisīja jocīgu seju, skatījās uz tēti. Bet tētis nepievērsa uzmanību. Tad pārdevējs ielēja balto krāsu tādā kā veļas mašīnā, piespieda podziņas un krāsa sāka šūpoties un kļūt arvien zilāka un zilāka, tā vairs nebija vienkārši jūra. tas bija OKEĀNS!

ak, kā mamma priecāsies! tētis teica, ka mammai būs liels pārsteigums...

Mamma jau nāk! Tikai nevar saprast, kāda viņai seja. Viņa it kā smaida. Droši vien viņai ļoti patīk.

"Ak, te jau ir noskrāpējies, un spīd cauri baltā krāsa," - mamma pārdzīvo.

"Jā, jā! Arī šeit un tur. Tie, mammu, ir gliemežvāki! Mēs ar brālīti varēsim rāpot un tos lasīt."

Mamma ļoti smaida. Viņai arī ļoti patīk okeāns.

Mamma koridorā no ledusskapja izvelk saldējumu un saka, ka mēs esam nopelnījuši.
Taču mums nav nevienas karotītes. Tās palikušas uz palodzes okeāna otrā krastā.