bijām uz Baltvilka balvas sēdi Nac. bibliotēkā, 3 h. bērniņš negulēja ne pa kam, notirināju viņu slapju nosiekalojušos visu sēdes laiku. I ar E jaunajā ritenī lejā dežūrēja, lai pārņemtu stafeti, bet es biju pa tādām slepenajām ejām tur ievesta, ka laukā iziet bez pavadības nevarēju.
viņiem lietus gāza, varavīksne spīdēja. un ķēde atceļā pārplīsa, bet Simoniņš mani toties taksī apvēma.
nu, tā es kaut kā (ne)tieku galā ar savu ikdienu.