es kaut kā neizjūtu zīdaiņu ciešo satīšanu, lai gan man ir pat tie wrap paladziņi un kokoni sadoti. man liekas, ka rociņām jābūt brīvām, pat ja viņš ar tām skrāpē sev seju.
es viņu mierinu šūpojot. siltā segas stūrītī, 30 grādu leņķī uz salocītas rokas vai kājas, sēžot tādā kā pus-lotosā.
viņš gan arī vairs nav daudz jāmierina, pietiek pabarot vai nomainīt bikses. es šūpoju naktī, piemēram tagad, lai neuzmodina Eiženu, kamēr mieg vai vēdriņš moka. pēc tam nolikšu viņu blakus un, ja vajadzēs, pašūpināšu gultas atsperes ar dibena muskuļiem.
nožēloju, ka savā pirmo mēnešu toksikozes paranojā izmetu 1,60 plato matraci, jo šajā 1,40 m platajā pietrūkst tieši 20 cm, lai visi sagulētu komfortabli, kad E no rīta atnāk "sildīties".