mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2016-02-08 19:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:katls

es nezinu pat ar ko salīdzināt, liekas, ka patiešām man nekas neriebjas vairāk par galda dziesmām. vissliktākā - "es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs" (mani pārņem šermuļi drukājot šos vārdus). viss tas repertuārs, kas kādreiz skanēja vecvecāku saviesīgajās pasēdēšanās, ieskaitot zilo lakatiņu, šalc zaļais mežs, ak, Izabella un žēli ķērc nav vērts nav vērts. un vissliktākie - marši (tad, kad ievas ziedos plauks, ja nenošaus) un vēl vārds "polšs".
ar tautasdziesmām, lai cik nodreijātām, man šādu riebuma sajūtu nav. droši vien tā jūtas Ingmārs, klausoties darbā STAR FM.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]virginia_rabbit
2016-02-09 08:23 (saite)
nu, tas ir pretīgi tam, kurš ir skaidrā. es to apzinos. bet ir dziesmas (Mielavs, omnibuss), kas pat pie bezfilmas man iet caut kaulu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2016-02-09 09:40 (saite)
Labrīt!
Es beidzot saprotu, kāpēc es daudzus kaitinu, paldies.) Kad ir labs garastāvoklis - dziedu. Šķībi, nepareiziem vārdiem, dažādus fragmentus ar ko pilna galva vai uz vietas saceru.
Man liekas, ka dziedāt un dejot ir tīri bioloģiska nepieciešamība, bet ja nepareizā mūzika vai spiež, tad pretīgi, tāpat kā ēdiens un sekss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?