„Viņi nogalināja Kabī (Cabu) – pacifistu un labdari, iespējams, labāko cilvēku pasaulē, vismaz labāko zīmētāju noteikti. (..) žurnāls Charlie bija 68. gada paaudzes simbols. Lai ko arī neteiktu par šo paaudzi, bet viņi bija tie, kas nepārtraukti cīnījās par brīvību, izsmejot visus aizliegumus un normas”.
„Teroristi nav nošāvuši „islamofobus” vai musulmaņu ienaidniekus (..) Viņi vērsās pret Charlie, kas iemieso toleranci, fanātisma noraidījumu un atteikšanos no dogmām. Slepkavas vērsās pret atklāti kreisajiem, iecietīgajiem, laicīgajiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, kas dod priekšroku smiekliem, nevis katķismam. (..) Ar šo rīcību ekstrēmisti neaizstāvēja reliģiju, kas var būt draudzīga, viņi neaizstāvēja musulmaņus, no kuriem milzīga daļa ir pret šo šaušalīgo slepkavību. Viņi uzbruka brīvībai.”
-Liberation-