neko no tiem bērniem tomēr nesaprotu. viņš visu laiku ir bijis pierunājams uz ēšanu un gulēšanu. tagad pēkšņi, kaut kas tai paurī ir izšķīlies, un viņš ir tāds: "uzvāri man kartupeļu putru, man ļoti patīk ēst!" un izēd visu.

gulētlikšana arī ir kļuvusi zibenīga. es viņam piedāvāju "izvēli": iet gulēt vai iet gulēt ar tēti. un viņš izvēlas pirmo, apguļas gultā, pārvelk pāri segu un saka "man ļoti patīk gulēt".

tas, ka šī "patikšana" ir crazy, vissaidrāk apliecinās vanniņā, kurā viņš joprojām baidās iesēsties. stāv līdz celīšiem ūdenī, trīcošu lūpu berzē sev vēderiņu ar sūkli un asarām acīs saka "man ļoti patīk mazgāties!"