pasaucām dakteri - klepus nav, iesnu nav, kakls normāls, ausis nesāp. aha! palielināts limfmezgliņš. davai, penicilīnu. es pateicu, ka gribu tomēr nogaidīt. viņa: tad ko jūs mani saucāt, ja negribat ārstēt? un dusmīga aizgāja, piebilstot, ka viņai žēl puisīša. un es tagad kārtējo reizi jūtos stulbi, jo - nu jā, kāpēc tad es viņu saucu?

nu, es gribēju, lai viņa paskatās kaklu, vai nav angīna. un apmēram, kas par vainu. ja nebūtu gaidāmi 4 dienas svētki, es droši vien pagaidītu, vai tā temperatūra nenokrītas.