mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2012-04-24 06:52:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
nekā jauna - ar visu piebarojuma pudeli viņš man ir augšā ik pa pārstundai, tikai tāds smagnējāks no treknā mākslīgā piena. šobrīd kopš pirms sešiem zīž - parāpo apkārt pusaizmidzis, berzē acis un atkal pieplok, ieritinās gulēt, bet tad pārdomā un nāk man virsū smaidīdams. (biksītes nomainīju, tā nav problēma)

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]magone
2012-04-24 23:34 (saite)
Zīdainim krūts ir ne tikai ēdiens, bet arī drošība. Vēl nesen rakstīji, ka sākumā bijāt šķirti un cik tas svarīgi pašā sākumā. Tāpēc bērns tagad "čeko", vai mamma ir blakus un vai pasaule joprojām ir droša vieta. Un tas patiešām pāries tikai tad, kad beigsi barot ar krūti. Vismaz man ar vecāko dēlu tā bija (kaut viņam jau gandrīz 3 gadi, tāpat vismaz reizi pa nakti mostas un reizēm nāk gulēt blakus). Un, kā te augstāk rakstīja, ka ignorē šo bērna vēlmi, tas ir bulšits, jo, ja bērnam ir vajadzīgs mīļums un drošība, tad to nedrīkst liegt. Arī savu 3-gadnieku ņemam blakus pa nakti gulēt, ja viņš tā grib.
Ak jā, un atvainojos par savu ielaušanos šeit ar savu komentāru. Regulāri lasu, ko raksti, jo mans jaunākais ir tādā pat vecumā un mani interesē, kā iet citiem vecākiem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2012-04-24 23:44 (saite)
'paldies par visiem padomiņiem. es jau arī it kā zinu tās lietas, ka piens nav tikai piens, un arī to, ka 4 mēnešus cīnījos, lai viņš to manu pienu sāktu ēst (jo pēc slimnīcas viņš par pamatēdienu uztvēra aptamilu un krūts bija jāspiež) un, kad sāka - ak, tā diena joprojām ir kā debessmanna! - es nosolījos, ka došu, cik vien spēšu.
mans lielākais pārdzīvojums šobrīd ir par to, ka es pēc negulētās nakts neesmu kvalitatīva mamma un piena vienā brīdī kļūst par maz, jo visu izdzer. bet es sasparojos (ar visu cibas atbalstu) un dodu, cik spēju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]magone
2012-04-25 00:07 (saite)
Jā, es saprotu. Vienīgais, kas palīdz, ir gulēt kopā ar bērnu (arī pa dienu.. cik nu iespējams). Citādi galva nestrādā un nekam nav spēka. Man vecākais pa nakti pie krūts bija nonstopā (līdz 1g2m), ratos gulēja max 40 min, tā nu pa dienu dažreiz gūlos blakus, tad viņš mēdza arī ilgāk par savām 40 min nogulēt.
Ak, un cik bezjēdzīgi tādā brīdī (kaut pilnīgi normāli un patiesi) liekas vārdi: "Viss mainīsies, kad beigsi barot", jo es tieši šeit un tagad jūtos kā izžmiegts citrons. Atliek vien pieņemt spēles noteikumus un pielāgoties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2012-04-25 00:10 (saite)
jā, maģiskās 40 minūtes - mums arī. Pagaidām izklausās, ka tev ir vislīdzīgākā pieredze. Bet bērniņš ar tik trauslu miedziņu nav kaut tāds vairāk īmo, lielāks augot?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]magone
2012-04-25 00:30 (saite)
Jā, ir bērni, kuri pēc pirmā miega cikla var atkal aizmigt, ir citi (mūsējie), kas nevar.
Vecākais dēls vienmēr ir bijis jūtīgs bērns. Arī tagad. Viņš ir no čīkstētāju gala, ātri var sākt raudāt, patīk žēloties un patīk, ka pažēlo, bonusā vēl atopiskais dermatīts. Bet kopumā šausmīgi mīļš, draudzīgs, smaidīgs puika. Kas to lai zina, vai tur ir kaut kāda saistība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2012-04-25 00:44 (saite)
maziņais jūtīgais :) eiženu arī citi raksturo kā ļoti mierīgu, draudzīgu un sabiedrisku, taču miedziņš ir tieši otrāds.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?