Jā, es saprotu. Vienīgais, kas palīdz, ir gulēt kopā ar bērnu (arī pa dienu.. cik nu iespējams). Citādi galva nestrādā un nekam nav spēka. Man vecākais pa nakti pie krūts bija nonstopā (līdz 1g2m), ratos gulēja max 40 min, tā nu pa dienu dažreiz gūlos blakus, tad viņš mēdza arī ilgāk par savām 40 min nogulēt.
Ak, un cik bezjēdzīgi tādā brīdī (kaut pilnīgi normāli un patiesi) liekas vārdi: "Viss mainīsies, kad beigsi barot", jo es tieši šeit un tagad jūtos kā izžmiegts citrons. Atliek vien pieņemt spēles noteikumus un pielāgoties.