'paldies par visiem padomiņiem. es jau arī it kā zinu tās lietas, ka piens nav tikai piens, un arī to, ka 4 mēnešus cīnījos, lai viņš to manu pienu sāktu ēst (jo pēc slimnīcas viņš par pamatēdienu uztvēra aptamilu un krūts bija jāspiež) un, kad sāka - ak, tā diena joprojām ir kā debessmanna! - es nosolījos, ka došu, cik vien spēšu.
mans lielākais pārdzīvojums šobrīd ir par to, ka es pēc negulētās nakts neesmu kvalitatīva mamma un piena vienā brīdī kļūst par maz, jo visu izdzer. bet es sasparojos (ar visu cibas atbalstu) un dodu, cik spēju.