šeit rīts sākas ar to, ka vēl nakts melnumā tevi pamodina un bez kādām ceremonijām iedur vai nolaiž kādu stobriņu asinis.

pa dienu es domāju par antarktīdu - par vistumšāko vietu pasaulē, kurā ir vissvaigākais gaiss. kontinentu bez robežām, bez vīzām un ar legālu marihuānu. nejau tā, ka uzreiz posties turp, bet kā domāt vietu - ļaut domai tālu slīdēt ragavās.