ha! nebija nemaz tik traki. es izkāpu no autobusa, mani uzreiz savāca asistents, paņēma usb, ieveda telpā un es pat nepaspēju nobīties. norunāju, applaudēja un prom. visi bija smaidīgi, sensejs plaši māja ar roku no savas sēdvietas. beigās vienīgi pienāca Ms.Kobayashi, kas es jūtu būs man tāda tā kā oponente. Un teica, lai gala prezentācijā noīsinu uz pusi un runāju lēnāk, jo viņa neko nesaprot. laikam jau tad tomēr tās tēzes ir pieņemtas ar visu aizķepsēto kļūdu.