vils_rifkes ([info]vils_rifkes) rakstīja,
@ 2020-07-16 00:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viola
No rīta debesis ir tukšas un zilas, tālas un neaizsniedzamas. Aizveru plastmasas loga rāmi. Uzvāru kafiju metāla mokas aparātā. Rīta saule spīd tik spoži, ka neredzu gāzes plīts degļa ziedus, apsvilinu spalvu uz pirkstiem. Nosmaržo pēc galerta. Svilinātā smarža atgādina laiku, kad ome pirms vārīt galertu apsvilināja Centrāltirgū nopirktās cūkas kājas. Tā smaržo galerts. Viņa prata kārtīgi apdedzināt katlā gaļu, lai galerts būtu brūns. Tā taisa Latgalē, viņa mēdz teikt. Ome, kāpēc tu nes istabā bērzu zarus Vasaras svētkos? Tā Latgalē svinēja. Ome, kāpēc uz durvīm velc baltus krīta krustiņu? Tā darīja Latgalē. Katram bērna jautājumam priekšā ir atbilde- Latgale. Atceros, ka ar bērna acīm vasarā vēroju pilnmēnesi un kad opis gāja pāri pagalmam uz sauso ateju, pilns sajūsmas jautāju, kas tas ir? Rādīdams uz bālo disku. Opis ātri uzķēra manu vientiesību, iespējams arī urīnpūslis spieda un viņš ilgi negribēja ar mani krāmēties, ātri sniedza atbildi. Tā ir Latgale. Un aizskrēja ātri nokārtot savas darīšanas. 

Un līdz trešajai klasei svēti ticēju, ka ome ir no tālās Latgales, kura parādās naktīs pie debesīm. Trešā klase man bija kā Apgaismības laikmets Eiropai. Uzzināju, ka Latgale ir reģions, ka Bēthovens nav suns no filmas un kas ir Padomju Savienība. Mamma nosauca skolotāju par veco stagnāti pēc kādas vecāku sapulces. Starpbrīžos viņa mums lika staigāt pa apli, kamēr citi bērni skraidīja pa skolas koridoriem kā mežoņi. Par to es viņu ienīdu un arī par to, ka izsauca klases priekšā pie skaitīkļiem un lika rēķināt. Man tās koka krelles uz drātīm neko neizteica. Drīz pēc tam, kad Violu piespieda aiziet pensijā, viņa nomira. Es jau mācījos ceturtajā klasē pie jaunas skolotājas, kura uzdeva uzrakstīt sacerējumu par veco stagnāti. Sīki aprakstīju, ka Violai bija pumpa zem lūpas, ka no tās auga ārā mati un tā mani biedēja. Ka Viola bija stingra un bieži bļāva. Un Viola mums mācīja, kā pareizi zīmēt koku, lai tas neizskatās pēc slotas. Nevienu no mūsu sacerējumiem nepiekāra pie radošās sienas un izrādījās, ka viņas vārds bija Veronika. Kas man izrādījās liels atklājums.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]vils_rifkes
2020-07-17 00:19 (saite)
nākamreiz rakstīšu īsāk

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ebeh
2020-07-17 09:18 (saite)
Nu nē!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?