vils_rifkes ([info]vils_rifkes) rakstīja,
@ 2022-08-05 23:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es saprotu tēvu ar katru dienu labāk
Nejauši atradu tēva un mammas kāzu fotogrāfiju. Mēs tur bijām trīs. Viņas milzīgais vēders bija paslēpts zem gaišzilas kleitas. Rokās iespiestas baltas frēzijas. Viņas skatiens liecas pāri omes piespiedu laulības ceremonijai. Tas svilina dzimtsarakstu nodaļas tapetes kā saules stars dedzinātu sausu zāli, caur precīzi atdauzītu pudeles malu. Tēvs izskatās tikko atmodies, piepaceltā matu šķipsna uz pakauša viņu nodod. Viņam bija pateicīgas, izsalkuša zvirbuļa acis ziemā. Melnā zīda kaklasaite padarīja viņa izskatu vientiesīgu, it kā vecāmāte to būtu likusi viņam uzvilkt. Pirms nākšanas viņš paslepus iztukšoja dzimtenītes butilku, pret kuras malu svilst mammas skatiens.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]puzuris
2022-08-07 14:36 (saite)
Interesanta doma par vientulību bildēs, parunāju tikko ar mammu un viņa sacīja, ka ļoti daudz esot atkarīgs arī no fotogrāfa un kā viņš darbojas ar cilvēkiem, kuriem nereti pašiem nemaz neienāk prātā pasmaidīt šajā viņiem neierastajā situācijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?