Es saprotu tēvu ar katru dienu labāk
Nejauši atradu tēva un mammas kāzu fotogrāfiju. Mēs tur bijām trīs. Viņas milzīgais vēders bija paslēpts zem gaišzilas kleitas. Rokās iespiestas baltas frēzijas. Viņas skatiens liecas pāri omes piespiedu laulības ceremonijai. Tas svilina dzimtsarakstu nodaļas tapetes kā saules stars dedzinātu sausu zāli, caur precīzi atdauzītu pudeles malu. Tēvs izskatās tikko atmodies, piepaceltā matu šķipsna uz pakauša viņu nodod. Viņam bija pateicīgas, izsalkuša zvirbuļa acis ziemā. Melnā zīda kaklasaite padarīja viņa izskatu vientiesīgu, it kā vecāmāte to būtu likusi viņam uzvilkt. Pirms nākšanas viņš paslepus iztukšoja dzimtenītes butilku, pret kuras malu svilst mammas skatiens.