![]() | |
|
Šis ieraksts gan nebūs viss par zirgošanos, tomēr man šodien pārdomas zirdzīgās noskaņās. Pa šo laiku esmu izlasījusi milzums citu jātnieku - gan naturālo, gan tradicionālo - dienasgrāmatu un priecājos par cilvēkiem, kas mīl savus zirgus un no sirds meklē labākos risinājumus pilnvērtīgai saziņai un saudzīgam kontaktam. Arīdzan daudz iedvesmas par dažu pamatjautājumu risināšanu, kurus gan vēl precizēšu ar instruktori, bet nu - ceru, ka tas progress, ko sevī jūtu, nav tikai iedomāts. Droši vien nākamnedēļ došos uz Zirgu stalli un gādāšu savus pirmos pussābakus/kragas/bridžas un varēšu novērtēt, kā tas atšķiras no kedām un slīdīgām auduma biksēm, lai nu kā - svarīgāko (augumu un prāta ietekmi) sāku apzināties arvien labāk. Rītdien būtu svarīgi atcerēties to foršo, pareizo sajūtu, kuru pagājšreiz ar Prognozi uzķēru rikšos un atklāsmi, kā tad īsti ķermenis/spiediens mainās pagriezienos un ko darīt ar pleciem. Stipri palīdzēs senākā fantāzija par tetovējumu uz pleciem - divas acis, kuras saskaņoti, viegli pagriežas skatienam nepieciešamajā virzienā. :) Posmā, kad ekstāze par katra zirga tuvošanos ir mazliet rimusies, liekas, ka līdz šim tuvākais kontakts ir bijis tieši ar Prognozi, kā arī, saulespuiku Kastani. Eh, ieķērās viņš man sirdī, būs žēl, ja tiks pārdots kādam ārpus staļļa un viņu vairs neredzēšu. Ceru, ka līdz tam paspēšu vēl pietiekami daudz ar viņu tikties gan spēļu nodarbībās, gan vienkārši atpūtā. Un - jippī! - priekšniece man atļāva paņemt divas brīvas piektdienas augustā, kas nozīmē, ka, ja pielikums par papildus pienākumu veikšanu darbā būs pietiekams, es došos uz visām trīs Vikijas semināra dienām! Smaids līdz ausīm un sajūta, ka viss šobrīd sastopas visīstākajā vietā. Otru brīvo piektdienu izmantošu laicīgai izbraukšanai uz MJ - ah, tik sen nav būts ārpus Latvijas, vien tikko pa īstam sapratu - es taču beidzot nokļūšu Lietuvā apzinātā vecumā un beidzot redzēšu kādu īstu lietuvēnu! :D Rīt piektdiena, tātad, stallis. Tik ļoti gribētos tikt biežāk... Gan jau reiz līdzekļi ļaus braukt vismaz arī katrās brīvdienās, bet nākamajās nedēļās jāizmanto pārceltais darba laiks un jāaizbrauc arī kādā darba dienā - ja līdzekļi ļaus. Sapratne ir laba lieta, bet nepieciešams arī labi daudz prakses, un praksei šajā jautājumā man neatlaidības nepietrūks, lai arī brīžiem sajūtos tur, teiksim tā, ne īpaši apdāvināta. Gan jau, ar laiku. Viena no instruktorēm vienudien komentēja, ka viņai patīkot, kā es atrodot vienotu valodu ar katru zirgu, un tas, man liekas, ir pamats tam, lai pārējās prasmes būtu tikai laika jautājums. Atsaucu ieraksta pirmos vārdus. Tas ir gandrīz tikai par zirgošanos. :) Lai to novērstu, piebildīšu - man liekas, ka Tas Suns būs man kas vairāk par tikai pazīstama cilvēka suni. Nez, kaulos jūtu, kur vilki gaudo. Redzēs, kā būs. Bet es viņu jau tagad mīlu. |
|
![]() | |
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry | |
1) nu re, Tu pāris mēnešos būsi iemācījusies par zirgiem vairāk nekā es to pāris gadu laikā, ko esmu aktīvi ar viņiem ņēmusies :) moš man vajadzēs pie Tevis iet mācīties :) 2) par jāšanas apaviem runājot, es jau vairāk par zābakiem. rudenī nopirku šitādus http://stallis.lv/sku-39 (pirku Zirgu Stallī, pa tādu pašu cenu kā šiten. ja tur nav uz vietas, var arī pasūtīt). ļoti ērti un praktiski un izskatās ar labi. es ar viņiem tai pavasara šļurā uz darbu gāju (visādas aktrisītes no manis noskatījās un ar sev tādus sapirkās. ne jāšanai, bet vnk kā štāti). noder arī, ja jābrien pa mežiem un slapjām pļavām utt. ir arī tādi bez rāvējslēdža, bet, ja rāvītis, ta vieglāk sakārtot bikses un zeķes, ja kas sagrumbojas. vienīg ta nevar kāpt pavisam dziļās peļķēs iekšā. un atšķirību starp kedām un speciāliem jāšanas apviem jutīsi uz reiz. 3) bij vēl kas, ko gribēju teikt, bet nu jau aizmirsu. un p.s. es ar bieži redzu visādus dzīvē neredzētus cibiņus sapņos. Tevi gan vēl neesu nekad redzējusi, bet gan jau :) 1) Eh, nu nez, gribētos jau ticēt labām lietām, tomēr, reāli paskatoties, ik pa brīdim kaut kas atkal nojūk/aizmirstas reizē kaut ko koordinēt un sajūtos galīgi neveikla. Galu galā, mācos tikai kopš maija (!) un joprojām jūtos miiiiiilzīga ceļa priekšā, joprojām pieļaujot elementāras kļūdas un dzenot sevi kompleksos, it sevišķi kā brīdī, kad Prognoze panesās sāņus, jo nepiefiksēju, ka esmu zaudējusi fokusu un viena staļļa palīdze nokomentēja - Tavs zirgs nāk sūdzēties, laikam jau ir PAMATS. ("PAMATS" tādā zīmīgā balsī un ar šķību skatienu) Droši vien tas bija joks par iesācēja kļūdām, bet sajutos tā bēdīgi tobrīd. 2) Forši, es nezināju tādu zirglietu linku, paldies! Konkrētos zābakus gan es laikam nē šobrīd, jo tie, ko noskatīju, šķiet, derēs arī ziemā - tiem ir izņemama un ieliekama siltā odere. Ceru, ka nenošaušu greizi, bet, ja tā - nu, pārdošu un meklēšu nākamos. :) 3) Es šodien uz pitta bread izcepu dievīgas veģetārās mazpicas - redzi sapnī tās, nenožēlosi! :D ai, man žēl, ka man kaukā visas tās NH lietas, nekā nekustas uz priekšu. pie Līgas tieku šausmīgi reti, kur pašai to darīt nav kur un ar ko. un vispār liekas, ka priekš NH vajag baigi tīru prātu un enerģijas kanālus, bet man tāda sajūta, ka pēdējos mēnešos iekšā kaukas nenormāli aizsērējis un nekā nesanāk darbūt vaļā, lai kā arī necenstos. es šodien aizgāju pie Upenītes, nebiju jājusi gandrīz veselu mēnesi (vai tikai mēnesi) un jutos jau kā no mēness nokāpusi. it kā visu saprotu, kas jādara, bet viss tik jocīgi un savādi un nemaz ar tā nesanāk. :) Par tīro prātu un enerģijas kanāliem - es priecājos, ka atrašanās pie zirgiem man automātiski attīra prātu un emocijas, tā pamazām atbrīvojot arī enerģiju, kas, godīgi sakot, dažviet ir krājusies pat gadiem, lai arī kopumā esmu visai daudz ar sevi stradājusi - daži rēgi tomēr bija spēcīgāki par uzņēmību sevi "uzlabot". Brīžiem gan tās enerģijas trūkst pamata līmenī - fiziskajā - kad tieku pie zirgiem tikai pēc darba, bet brīvdienās varu aizbraukt tur ar velo pusotras stundas laikā, trīs stundas strādāt ar zirgiem, pusotru stundu braukt atpakaļ...un pēc tam turpināt lidot. Tas ir viens no elementiem, kas liek domāt, ka esmu īstajā vietā - labas, indivīdam derīgas un svētīgas nodarbes dod papildus enerģiju, nevis nosūc visu iespējamo tā, ka pēc tam pat spēka trūkst, lai gulētu, kā nereti gadās darba dēļ. Zābaki joprojām - man pat rikšojot papēdis mēdz izskriet cauri kāpslim, brīvos lēkšos laikam bez zābakiem nemaz negribēšu riskēt... Manām kedām zole ir ĻOTI gluda. :( |