Likantropiskās · piezīmes

Šis ieraksts gan nebūs viss par zirgošanos, tomēr man šodien pārdomas zirdzīgās noskaņās. Pa šo laiku esmu izlasījusi milzums citu jātnieku - gan naturālo, gan tradicionālo - dienasgrāmatu un priecājos par cilvēkiem, kas mīl savus zirgus un no sirds meklē labākos risinājumus pilnvērtīgai saziņai un saudzīgam kontaktam. Arīdzan daudz iedvesmas par dažu pamatjautājumu risināšanu, kurus gan vēl precizēšu ar instruktori, bet nu - ceru, ka tas progress, ko sevī jūtu, nav tikai iedomāts. Droši vien nākamnedēļ došos uz Zirgu stalli un gādāšu savus pirmos pussābakus/kragas/bridžas un varēšu novērtēt, kā tas atšķiras no kedām un slīdīgām auduma biksēm, lai nu kā - svarīgāko (augumu un prāta ietekmi) sāku apzināties arvien labāk. Rītdien būtu svarīgi atcerēties to foršo, pareizo sajūtu, kuru pagājšreiz ar Prognozi uzķēru rikšos un atklāsmi, kā tad īsti ķermenis/spiediens mainās pagriezienos un ko darīt ar pleciem. Stipri palīdzēs senākā fantāzija par tetovējumu uz pleciem - divas acis, kuras saskaņoti, viegli pagriežas skatienam nepieciešamajā virzienā. :)

Posmā, kad ekstāze par katra zirga tuvošanos ir mazliet rimusies, liekas, ka līdz šim tuvākais kontakts ir bijis tieši ar Prognozi, kā arī, saulespuiku Kastani. Eh, ieķērās viņš man sirdī, būs žēl, ja tiks pārdots kādam ārpus staļļa un viņu vairs neredzēšu. Ceru, ka līdz tam paspēšu vēl pietiekami daudz ar viņu tikties gan spēļu nodarbībās, gan vienkārši atpūtā.

Un - jippī! - priekšniece man atļāva paņemt divas brīvas piektdienas augustā, kas nozīmē, ka, ja pielikums par papildus pienākumu veikšanu darbā būs pietiekams, es došos uz visām trīs Vikijas semināra dienām! Smaids līdz ausīm un sajūta, ka viss šobrīd sastopas visīstākajā vietā. Otru brīvo piektdienu izmantošu laicīgai izbraukšanai uz MJ - ah, tik sen nav būts ārpus Latvijas, vien tikko pa īstam sapratu - es taču beidzot nokļūšu Lietuvā apzinātā vecumā un beidzot redzēšu kādu īstu lietuvēnu! :D

Rīt piektdiena, tātad, stallis. Tik ļoti gribētos tikt biežāk... Gan jau reiz līdzekļi ļaus braukt vismaz arī katrās brīvdienās, bet nākamajās nedēļās jāizmanto pārceltais darba laiks un jāaizbrauc arī kādā darba dienā - ja līdzekļi ļaus. Sapratne ir laba lieta, bet nepieciešams arī labi daudz prakses, un praksei šajā jautājumā man neatlaidības nepietrūks, lai arī brīžiem sajūtos tur, teiksim tā, ne īpaši apdāvināta. Gan jau, ar laiku. Viena no instruktorēm vienudien komentēja, ka viņai patīkot, kā es atrodot vienotu valodu ar katru zirgu, un tas, man liekas, ir pamats tam, lai pārējās prasmes būtu tikai laika jautājums.

Atsaucu ieraksta pirmos vārdus. Tas ir gandrīz tikai par zirgošanos. :) Lai to novērstu, piebildīšu - man liekas, ka Tas Suns būs man kas vairāk par tikai pazīstama cilvēka suni. Nez, kaulos jūtu, kur vilki gaudo. Redzēs, kā būs. Bet es viņu jau tagad mīlu.