Par tīro prātu un enerģijas kanāliem - es priecājos, ka atrašanās pie zirgiem man automātiski attīra prātu un emocijas, tā pamazām atbrīvojot arī enerģiju, kas, godīgi sakot, dažviet ir krājusies pat gadiem, lai arī kopumā esmu visai daudz ar sevi stradājusi - daži rēgi tomēr bija spēcīgāki par uzņēmību sevi "uzlabot". Brīžiem gan tās enerģijas trūkst pamata līmenī - fiziskajā - kad tieku pie zirgiem tikai pēc darba, bet brīvdienās varu aizbraukt tur ar velo pusotras stundas laikā, trīs stundas strādāt ar zirgiem, pusotru stundu braukt atpakaļ...un pēc tam turpināt lidot. Tas ir viens no elementiem, kas liek domāt, ka esmu īstajā vietā - labas, indivīdam derīgas un svētīgas nodarbes dod papildus enerģiju, nevis nosūc visu iespējamo tā, ka pēc tam pat spēka trūkst, lai gulētu, kā nereti gadās darba dēļ.
Zābaki joprojām - man pat rikšojot papēdis mēdz izskriet cauri kāpslim, brīvos lēkšos laikam bez zābakiem nemaz negribēšu riskēt... Manām kedām zole ir ĻOTI gluda. :(