Likantropiskās · piezīmes

ai, man žēl, ka man kaukā visas tās NH lietas, nekā nekustas uz priekšu. pie Līgas tieku šausmīgi reti, kur pašai to darīt nav kur un ar ko. un vispār liekas, ka priekš NH vajag baigi tīru prātu un enerģijas kanālus, bet man tāda sajūta, ka pēdējos mēnešos iekšā kaukas nenormāli aizsērējis un nekā nesanāk darbūt vaļā, lai kā arī necenstos.

es šodien aizgāju pie Upenītes, nebiju jājusi gandrīz veselu mēnesi (vai tikai mēnesi) un jutos jau kā no mēness nokāpusi. it kā visu saprotu, kas jādara, bet viss tik jocīgi un savādi un nemaz ar tā nesanāk. :)
ā un par apaviem runājot, šodien bi sliņķis vilkt zābakus, jāju tāpat kediņās, bet ar visu savu no mēness sajūtu, nebiju saregulējusi sev ritīga garuma kāpšļus un lēkšos vienā brīdī attapos, ka kāpslis vnk uzmaucies virsū kājai - uz potītes. ja būtu jākrīt, ta kāja 100% lauzta. vairāk ar tādām kediņām nekad nejāšu. nu vismaz ar segliem ne. atšķirība stabilitātes sajūtā arī milzīga. vot.