Cilvēciskais faktors attiecībās pasažieris-kontrolieris
Balāde par kontrolieri Koļu un vientuļo pasažieri

Rudeņa nakts pār pilsētu dus
Migla iz renstelēm ceļas,
Pēdējais miegainais autobuss
Slinki uz garāžām veļas.

Nomale baigā nerej ne suns,
Skumst dubļos grimuši ceļi
Vientuļi deg retā miteklī guns,
Pulcējas vārtūmēs veļi.

Šoferis Imants stūri griež bargs,
Dungojot radio līdzi.
Kontrolier’s Koļa, kam beidzies darbs
Tumsībā veras īdzis.

Te mana Koļa, ka nevaid viņš viens
Salona blāvajā gaismā
Redz meiču daiļu, bālu kā piens,
Mati tai sarkani laistās.

Koļa lec kājās un klātu tai iet,
Kontrolēt biļeti steidzas
Sveš’nieces acis kā akači šķiet,
Kuros viss sākas un beidzas.

Daiļava Koļu kā apmāta skauj
Un skūpstu sniedz reibīgi saldu.
Kaisle deg vēnās un jumtu rauj,
Pār zemi mīla vien valda.

Mostas Koļa, kad uzausis rīts
Garāžas mātišķā klēpī
Meiča ir projām, viss piepildīts
Laimi rīts nežēlīgs slēpis.

Kopš tā brīža, vai diena vai rīts
Koļa vairs nezina miera
Meklē, vai kaut kur nemanīs
Savu vientuļo pasažieri.