| |
[Dec. 3rd, 2021|10:18 am] |
Ak, kā man patīk, kad plebeji atsaucas uz "zinātniskām publikācijām". Reti kurš ārpus akadēmiskās vides apzinās, ka lielākā daļa no "autoritatīvos žurnālos" publicētā ir sūds. Kopš pašam ir sanācis šo to sadzejot un nopublicēt (brīvprātīgi piespiedu kārtā, jo VAJAG), regulāri saņemu spamu ar "Dear Dr. Entity, pls publish with us, it only costs 2k USD". Tie pidari pat neskatās uz to, kas ir autōrs, jo es neesmu Dr un negribu būt. Vēl jo mazāk vēlos publicēties bio/med žurnālos. Viņi vienkārši safermo kontaktus un brutāli spamo.
Visam tam kājas aug iz tās amīšu publish-or-perish sistēmas, kur profs var dabūt tenure, kas nozīmē to, ka vari darīt (pētīt) ko gribi, tev maksā. Vienīgais nosacījums ir n publikācijas/atsauces gadā. Ja tenure tev ir 300k gadā, samaksāt 10k par 5 publikācijām nav problēma. Problēma ir tikt līdz tam tenure. Lai tur tiktu, ir jākļūst par respektētu autoritāti ar daudz-daudz atsaucēm uz taviem murgiem. Viena no metōdēm kā vākt atsauces ir pašam atsaukties uz saviem murgiem un savervēt/piespiest kolēģus un vergus (magus, doktorantus) atsaukties uz tiem. Diemžēl, pārējā pasaules akadēmija, lielākoties, seko amīšu paraugam (ne tenure, bet piespiedu publikācijas).
Vēl labāki ir tie frukti, kuri dabon honorary doktōra grādus no kautkādām mistiskām pseido-akadēmiskām iestādēm un tad sāk pļūtīt savus sūdus un cilvēki klausās. Jo "Dr". Jo no tiem pidariem reti kurš pieliek "(Hon)", kas norāda uz BS statusu. Kautkas no lielajiem fiziķiem (neatceros, kas tieši, Feinmans laikam) atklāti pateica, ka viņš atsakās lietot Hon grādus, jo tas ir BS.
Vēl viens iemesls, kādēļ šis publikāciju spams tiek ģenerēts ir doktorantūra pati par sevi. Pie mums, lai dabūtu grādu, vajag vismaz 3 publikācijas ar noteiktu novērtējumu (žurnāla autoritatīvums, principā), kuras tiek sašūtas ar ūdeni, lai izveidotu disertāciju.
Pirmā publikācija ir "eu, man ir šitāda ideja, bāzēta uz to-to-to-un-šito"
Otrā publikācija ir "es pamēģināju, un, izskatās, ka darbojas. Nav ne jausmas, kādēļ"
Trešā publikācija ir "es pamēģināju vēlreiz un, liekas, ka tas darbojas dēļ tā un šitā"
Grāds rokās, cilvēks sāk strādāt akadēmijā, turpina bīdīt savu tēmu un publicēt rakstus ar variantiem "pamēģināju savādāk, nedarbojas", "domāju, ka iemesls varētu būt tomēr cits", utt. Lai gan lielākā daļa žurnālu nepieņem rakstus ar negatīviem rezultātiem. Diemžēl. Lai publicētu rakstu ar negatīviem rezultātiem, tēmai jābūt ļoti skandalōzai (cold-fusion, kronīts, etc).
Principā, lielākā daļa akadēmisko publikāciju ir pielīdzināmas blodziņiem vai "tante teica". Katrā jomā ir pāris desmiti autoritāšu, uz kuriem visi atsaucas, pārējie ir vai nu komentāri vai kādas atvasinātas idejas apgremošana. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}