| |
[May. 15th, 2021|05:06 pm] |
Pēdīgā laikā no šmigas baisākā paģira. 3 ali pie rotaļām nozīmē to, ka nākamā diena ir smaga un depresīva. Labi, jāatdzīst, ka esmu kritis uz smagajiem aliem - porteriem un imperiālajiem stautiem. Bet nu pēc < 1L alus tik sūdīgi būt? Ar smago artilēriju ir biš vieglāk, vismaz pirmo dienas daļu. Bet tas varbūt tādēļ, ka no rīta vēl esi štīmī un viss ir truļaļā.
Gadu - divus atpakaļ sanāca palasīt pāris zintnieku grāmatas, viena par miegu (Why we sleep: the new science of sleep and dreams) un viena par neiroķīmiju (The Molecule of More). Un, bļaģ, salikās personiskie novērojumi pa plauktiņiem. Pēcāk vēl apzināta eksperimentēšana ar apzinātiem novērojumiem tikai apstiprina sekojošo:
1. Atrubons pēc alkohōla nav miegs. Tas ir atrubōns. Pat pēc nelielām devām. Vari nomētāties pa gultu 12h, no kuram reāli atpūtīsies labi ja 4. Hence sūdaina pašsajūta. Tas ir tas pats, kas skaidrā nogulēt 3-4h. Ignorējot fizisko paģiru, lielākais diskomforts ir tieši no neizgulēšanās
2. Nikotīns ir stimulants. Stimulanti pirms miega ir nono. Piš miega ciklus, neļauj REMā ieiet. Bet kā tu šmigā nepīpēsi?
3. Dopamīns ir tas, kas liek justies labi gaidot un iepišot pirmo. Pirmais pats jau paņem otro, otrais paņem tevi. Pēc pirmās šļukas dopamīna ģenerācija beidzas (jo esi sagaidījis. Dopamīns atbildot par ieinteresētību tuvākajā nākotnē, gaidām, alkām). Kopš tā brīža dzeršana kļūst depresīva un trankvilizējoša. Ja vien nav forša sabiedrība, kas nodrošina oksitocīna haju.
4. Alkohōls piš serotonīna ģenerāciju. Tāpat, kā REM miega trūkums. Tas ir pamatiemesls pohmeļa depresņakiem.
5. Pat nelielas devas alkohōla piš atmiņu (jo REM sapists);
6. Dzeru līdz daļējiem/pilnīgiem blekautiem, nespēju iedzert vienu alu un likties mierā.
7. Nereti sīņoju darba dienās, lai aizdzītu nogurumu un varētu paspēlēties (kas beidzas ar bezjēdzīgas huiņas dzenāšanu, jo esi pārāk pālī lai spēlētu ko sakarīgu). Lūps, kas ir nevis bezjēdzīgs, bet totāli kaunterproduktīvs.
Papīrs palīdzēja tikt skaidrībā ar to, ko es daru un kāpēc. Visādas disonances starp to, ko es vēlos un to, ko es daru. Secinājumi:
1. Es dzeru, jo būšana pālī traucē fōkusēties. Nespēja fōkusēties ir attaisnojums nebūt produktīvam
2. Produktivitātes prasības ir tādēļ, ka es sasolu cilvēkiem darīt lietas, balstoties uz pirmā entuziasma viļņa. Izbeigt solīt bez pāris dienu pārdomām. Tāpat rezultātu maz, bet mentālā slodze liela;
3. Es dzeru arī tādēļ, ka gribās uzpīpēt. Pīpēšana skaidrā ir guilty pleasure un nāk ar moraļņikiem.
4. Es spēlēju sūdainas bezgalīgas datōrspēles (CS, BF, WF, WOW, etc) pālī, jo tajās nav progresijas pēc kautkādas noteiktas stadijas (deiliji, raidi, raundi, wtva). Esi ietrenējies līdz refleksīvam līmenim, tas, vai tu pis savus status vai knapi progresē nav svarīgi. Galvenais, ka var bakstīties nedomājot. Spēles, kuras soda par refleksu notrulināšanos vai nesajēgu par to, kas notiek (RPG, stratēģijas, soulzlaiki) nav reāli lietojamas pēc pāris aliem, tikai sapis progresu. Pat lasīt štīmī ir visnotaļ bezjēdzīgi, jo sižets nepaliek prātā.
Tātad, kāds plāns:
1. Iemācīties nejusties vainīgam par atpūšanos. Vienkārši apsēsties paspēlēt, palasīt un lai visa pasaule šļūc dirst. Jā, jā, idle hands work for Hitler, bet tā nevar.
2. Nesolīt.
3. Nedzert bez vajadzības darba dienu vakaros. Tās pāris stundas bezjēdzīgas spēlēšanas tāpat nenes nekādu progresiju, nedz arī atpūtu. Tikai nogurums un depresņaks nākamajā dienā.
4. Nejusties vainīgam par pīpēšanu. Šis ir biš grūtāk, bet to varbūt vēlāk.
5. profit? |
|
|
