Ļoti labi uzrakstīts un salikts pa plauktiņiem.

Es dzēru gadiem un nejutos par to vainīgs. Spēlēju spēles, dzēru, ballējos, strādāju. Dzēru, jo man tas patika un ikdienā netraucēja - biju funkcionējošs alkoholiķis. Ja izdosies normēt alkohola lietošanu, good for you, jeb well done, man tas neizdevās - jo vairāk dienu bez dzeršanas, jo vairāk tika dzerts "legālajās" dzeršanas dienās. Un tad vēl ekstra iedzerts, jo priekšā 5 dienas, kad nevarēs dzert.

(Reply to this) (Thread)

Principā man ikdienā netraucē, pa lielam esmu funkcionāls, par spīti tam, ka noguris un nereti nomākts.
Viens no pamatiemesliem, kuru aizmirsu pierakstīt, ir tas, ka iecietības līmenis uz pohām krietni nokrītas - esmu ne vien nīgrs, bet arī ar īsu pacietības mēru. Un tas lopā bojā attiecības ar bērnu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+1.

Man visa situācija bija ļoti, ļoti, ļoti līdzīga tavai, cik nu es varu spriest pēc ieraksta.
Tikai dzēru vairāk - uz beigām katru vakaru bija 9 līdz 10 vieglie aliņi.
Mēģināju ierobežot šādi un tādi, bet vienīgas, kas nostrādāja, bija nedzert vispār, kā jau minēju iepriekš. Un tā pati nedzeršana izdevās vien ar kādu 3 reizi, visam procesam ievelkoties gadus 2.
Sākumā bija dīvaini, bet tagad foršāk nekā bija, viennozīmīgi. Never again. Pat neiedomājos par alu, kas man pirms pāris gadiem liktos neiedomājami.
Dažkārt pietrūkst, ka nevaru pagaršot kādu interesantu vīnu, viskiju vai kokteili... Bet var iztikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

9-10 vieglie aliņi (pilzenieks (ne aldaris, parasti kāds čehs)) ir labi zināma situācija, it sevišķi vasarā, kamēr ilgi gaišs. Mani 3 ali nozīmē imperiālos stautus vai dubultos porterus, kas ir 9-12% jebšu alhōla saturā 2-3x štengrāks par pils - tie paši 8-9 sanāk, tikai ārā nāk smagāk).

Par "sadzīšanu, kad drīkst" - es fiziski neesmu spējīgs dzert vairāk - tāpat tiek dzerts līdz kliņķim. Pēdējās pāris reizes ir nācies liet ārā, jo vai nu slēdzies ārā uz vietas, vai vienkārši vairs nelien.

Apsveicu, ka ir izdevies tikt galā. Man šis nāk pēc 15 gadu dresūras, un tik vecu suni ir grūti pārdresēt. Pēdējo ~gadu sāku piedomāt, eksperimentēt un novērot. Pagaidām neesmu spējīgs pavisam atteikties, bet krietni apgriezt biežumus gan. Līdz vienai reizei 1-2 nedēļās. Reizem uznāk tāda nepārvarāma vēlme, kura tiek smagi nosodīta nākamajā dienā :)

(Reply to this) (Parent)

Vienīgais pluss bija lielāks seksa draivs.
Toties tagad geimoju daudz vairāk, jo kad dzer nevar neko normāli uzspēlēt, mazos tekstus izlasīt un bilde dublējas :D

(Reply to this) (Parent)

interesants info. dēļ tā dopamīna man, acīmredzot, nepatīk dzert vienatnē. varbūt kādu glāzi attālinātā zvana laikā ar drušku anglijā, bet pēc zvana beigām vairs nemaz nav lustes turpināt. lasīt grāmatu un dzert? es pat filmu vai seriālu nevaru koncentrēties skatīties. nekad neesmu sapratusi šito "dzeru vīnu un lasu lielisku grāmatu"... vai nu dzeru, vai nu lasu grāmatu.

ļoti palīdzēja ierobežot pīpēsanu pāriešana uz tabakas sildošajām ierīcēm, tjipa, iqos - nesmirdi pēc pelnutrauka, ne elpa, ne pirksti, ne drēbes (svarīgi, kad sīkais ir bildē, vai ne). prasīja kādu laiku pierast pie tām, bet atmaksājās, jo tagad (gandrīz nekad) nav vilkmes uzpīpēt, un arī dzerot pīpē krietni mazāk.

gribētos dzert tikai pa svētkiem.

kad saku "dzert", domāju nevis tikai "dzert", bet arī "iedzert".

(Reply to this) (Thread)

Ja interesē, iesaku paņemt un palasīt abas grāmatas. Varu piespēlēt kindles formātā, lai nav jāpērk ;)
Cik atceros, molekula bija vairāk amerikāniska (dahuja atkārtošanās), bet miega grāmata tiešām laba un viegli lasījās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

var atmest kindles formātā to otro :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

komentārs saņemts, cerams, nebūs sarežģīti.

p.s. neko sev, bibliotēka!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, tad dzēšu, lai nerēgojas publiski.
Tas ir tikai pēdejo ~5 gadu laikā, kopš iedzīvojos kindlē. Lielākā daļa pa pāris dolāriem gabalā. Ja parēķina 2-3 grāmatas mēnesī (lai gan gadās arī 1-2 grāmatas nogalē, ja ir interesanti un/vai lidošana uz kautkurieni), 20-30 gadā, tur vajadzētu būt nedaudz virs 100 tikai :)
bet lielākā daļa tāpat - na ļubiķeļa.

(Reply to this) (Parent)

silti rekomendēju atteikties no tās indes vispārībā (: ir labākas narkotikas. serotanīns, piemēram.

(Reply to this) (Thread)

Es pats sev silti to pašu rekomendēju, bet atkarībniekiem pohuj ko citi rekomendē

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nez, es sev gadiem rekomendēju. darekomendējos. 4 gadus ne lāsītes un sajūta, ka viens no labākajiem lēmumiem dzīvē. grūti bija tikai gadu pusotru.

tāka turpini vien sev rekomendēt. (:

(Reply to this) (Parent)

es to miega grāmatu līdz pusei izlasīju, jo ļoti interesē palasīt par sapņiem kaut ko, kas nav ticējumi vai tizla ezotērika. bet beigās sanāca tā, ka atradu šīs grāmatas kritiku, kur pa punktiem pateikts, kas tur īsti nav zinātniski pamatots, un tas izrādās daudz. it kā jau viss puslīdz normāli, bet netiekot pieminēts, ka visādos autora vai citu pieminēto zinātnieku "sensacionālajos atklājumos" eksperimenta kontroles grupa esot bijusi tikai septiņi cilvēki, un vēl visādi tamlīdzīgi grēki pret uzticamu zinātni.

(Reply to this) (Thread)

Ņemot vērā to, ka grāmata ir pop-sci par neiroķīmijas, psiholōģijas un biolōģijas tēmām vispār, visu vajag uztvert ar veselīgu devu sāls. Tās nav eksaktās-eksaktās zinātnes, kur eksperimentiem jābūt reproducējamiem līdz 6 sigmām. Ja paskatamies psiholōģijas/psihiatrijas vēsturē, pavisam nesen bija ok lobotōmija, bija ok elektrošoku terapija un vēl visādas mūsdienās nekošēras lietas. Diemžēl, nekas diži vairak par self-reported testiem ar galvu saistītajās jomās pagaidam nav pieejams. Un nereti šajās jomās (tāpat kā visur citur **kheheheoverunityhehe**) ir kautkāds konsensuss, kanōns, pret kuru ejošie tiek momentari nolieti ar dubļiem. Lai persōniski novērtētu kanōnu vs konkrēto pieeju, ir stipri jāiedziļinās akadēmiskajā literatūrā, ko man nav nedz vēlmes, nedz laika darīt.

Tā kā uzsvars ir uz POP-sci, tad nebrīnos par izkrāšņošanu un spēcīgākiem epitetiem, ka pierasts tehniskajā literatūrā. Šis-tas var vispār būt izzīsts no pirksta tikai lai nodrošinātu kontekstu. Iespējams, šis ir viens no iemesliem, kādēļ šī grāmata ir populārāka par Saganu, Hawkingu un citām vairāk hard-pop-sci grāmatām.

Būdams inženieris akadēmiskajā vidē (ar publikācijām, ieskaitot 1. autōru), lieliski saprotu un apzinos akadēmiskās prasības. Bet es arī saprotu konkrēto zinātņu izpētes pieejas ierobežojumus. Kā izglītotajs, saprotu arī nepieciešamību pēc vienkāršošanas un izdaiļošanas. Kā lōģiski domājoša persōna, esmu spējīgs veikt persōnīgos novērojumus un secinājumus.

TL;DR:
neesmu ar organiku saistīts cilvēks, zinātnisko objektivitāti nespēju novērtēt. Patika pasniegšanas veids (viegla lasāmviela, pārmaiņas pēc), patika trivija, grāmatā iztirzātais sakrita ar persōniskajiem novērojumiem. Šo to palīdzēja salikt pa plauktiņiem (apstiprināja aizdomas). Tas, cik zinātniski precīzi lietas ir izvietotas plauktiņos nav pat sekundāri. Ja gribi svaigāko zinātnisko "patiesību", neviens netraucē lasīt pirmavotus :P

(Reply to this) (Parent)