|
May. 26th, 2021|08:54 am |
Ņemot vērā to, ka grāmata ir pop-sci par neiroķīmijas, psiholōģijas un biolōģijas tēmām vispār, visu vajag uztvert ar veselīgu devu sāls. Tās nav eksaktās-eksaktās zinātnes, kur eksperimentiem jābūt reproducējamiem līdz 6 sigmām. Ja paskatamies psiholōģijas/psihiatrijas vēsturē, pavisam nesen bija ok lobotōmija, bija ok elektrošoku terapija un vēl visādas mūsdienās nekošēras lietas. Diemžēl, nekas diži vairak par self-reported testiem ar galvu saistītajās jomās pagaidam nav pieejams. Un nereti šajās jomās (tāpat kā visur citur **kheheheoverunityhehe**) ir kautkāds konsensuss, kanōns, pret kuru ejošie tiek momentari nolieti ar dubļiem. Lai persōniski novērtētu kanōnu vs konkrēto pieeju, ir stipri jāiedziļinās akadēmiskajā literatūrā, ko man nav nedz vēlmes, nedz laika darīt.
Tā kā uzsvars ir uz POP-sci, tad nebrīnos par izkrāšņošanu un spēcīgākiem epitetiem, ka pierasts tehniskajā literatūrā. Šis-tas var vispār būt izzīsts no pirksta tikai lai nodrošinātu kontekstu. Iespējams, šis ir viens no iemesliem, kādēļ šī grāmata ir populārāka par Saganu, Hawkingu un citām vairāk hard-pop-sci grāmatām.
Būdams inženieris akadēmiskajā vidē (ar publikācijām, ieskaitot 1. autōru), lieliski saprotu un apzinos akadēmiskās prasības. Bet es arī saprotu konkrēto zinātņu izpētes pieejas ierobežojumus. Kā izglītotajs, saprotu arī nepieciešamību pēc vienkāršošanas un izdaiļošanas. Kā lōģiski domājoša persōna, esmu spējīgs veikt persōnīgos novērojumus un secinājumus.
TL;DR:
neesmu ar organiku saistīts cilvēks, zinātnisko objektivitāti nespēju novērtēt. Patika pasniegšanas veids (viegla lasāmviela, pārmaiņas pēc), patika trivija, grāmatā iztirzātais sakrita ar persōniskajiem novērojumiem. Šo to palīdzēja salikt pa plauktiņiem (apstiprināja aizdomas). Tas, cik zinātniski precīzi lietas ir izvietotas plauktiņos nav pat sekundāri. Ja gribi svaigāko zinātnisko "patiesību", neviens netraucē lasīt pirmavotus :P |
|