| |
[Jul. 16th, 2012|01:36 pm] |
| [ | Putni dzied |
| | Ahnst Anders - walking home | ] |
Sakoļīja mani tomēr aizdoties uz to slaveno Fonō. Paskatījos sarakstā - 3 grupas varētu paklausīties. Labākajā gadījumā 5-7. Nu ok. Secinājumi, tātad:
1. Nebrauc uz festu, kurā nav ko klausīties lielāko daļu laika;
2. "fests" nozīmē lietu, dubļus, tīņu baurošanu rīta agrumā pēc Janas. Simt punktu es nebiju vienīgais, kas bija gatavs izlīst no iesildītā guļammaisā aukstā, slapjā tumsā, lai ierādītu viņam savu labo Janu tuvplānā un paātrinājumā.
3. Vēl "fests" nozīmē džeilbeitu. Daudz džeilbeita. Pēc ķiķināšanas atļāvos uzprasīt, cik tad gadu džeilbeitam. Izrādās, ka mazāk, nekā sīkajai māšelei. Ibal
4. Atšķirībā no "festu" kontingenta mēs nepaliekam vienā un tai pašā vecumā. Kā teikts vienā demotivatorā: "you keep getting older they stay same age". Un klausīties sūdu tikai tādēļ, lai "patusētu" ar daunatni, kura tev novems apavus, kautkā vairs nevelk.
Protams, ka bija arī labas lietas, piemēram iepazīšanās ar to cmuxo Liepājnieci, un vēl šis-tas, bet tas tikai pietuvina nullei kopējā rezultāt negatīvumu, bet nepadara visu kopējo iespaidu diži augstāku par jūras līmeni. Vismaz sūdus nesavārīju. Lai gan varēju palikt mājās un ietusēt ar Putnu Vērotāju.
Turpmāk braukšu ekskluzīvi uz metālistu pasākumiem.
Kā kronis visam - neforšā vietā uzkāpu uz pudeles kakliņa, tagad jau otrais apavu pāris ir līdz lūpai pilns ar asinīm |
|
|