kulinārās sūdzības
ever since mēs bijām ciemos pie raskicekiem, kur mūs cienāja ar kaut kādu garšīgu un asu austrumniecisku zupu (starp citu kas tas toreiz bija?), man hotai nelika mieru, lai piedabūtu mani mēģināt uzvārīt kaut ko līdzīgu. pirmo laiku es cītīgi atkāvos un teicu, ka es to nemaz nevaru izdarīt, jo man nav nekādas nojausmas kā to dabūt gatavu. un, nē, recepšu lasīšana nepalīdz, jo es nepazīstu lielāko daļu no pieminētajām garšvielām, tas pirmkārt un vispār viņas lv dabūt arī nav sevišķi reāli.
tomēr hotai neatkāpās un pavasarī Ber man nopirka milzīgu kluci-grāmatu "Asia street bowls". vācu valodā... nja
enīvei, es viņu pastudēju un paralēli sākām arī veikt praktisko izpēti - garšot fō un tomjamus visās pieejamajās vietās - vācijā, čehijā un šeit pat.
šajā vācijas braucienā es ierosināju sameklēt kādu asia market un sapirkt vismaz kaut ko no pieminētajām garšvielām. pat netīšām atradu kaltētas laima lapas, cik saprotu tās parasti var dabūt tikai saldētas, atvest līdz mājām normālā paskatā būtu nereāli. nenopirku zivju mērci, jo bija bail likt nododamajā bagāžā.
diemžēl arī ar visu šo es tā arī nesaņēmos taisīt pati un iztieku ar gatavajām pastām. tomēr neskatoties ne uz ko šovakar no tās pašas gatavās pastas un liellopa buljona sanāca gauži pieklājīgs pho-līdzinieks.
derētu kāda meistarklase vispār, lai saprastu čo pa čom.