tikko_pamodos ([info]tikko_pamodos) rakstīja,
@ 2015-08-12 09:46:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
nu es zinu
Kā tas ir, kārtējo reizi pamosties blakus cilvēkam, kas mani negrib. Vienu lietu gan nesaprotu, ko nozīmē šie mainīgie noskaņojumi, jo vienu dienu šis vīrietis spēj būt līdz nelabumam gādīgs, lai jau nākamajā nogalinoši klusētu. Katra diena kā pēdējā, varbūt pat jau šodien mūsu attiecības būs pagātne. Vīrieši, jūs paši vispār saprotat, ko darāt?

upd. Nepagāja ne astoņas stundas, lai kāds izdomātu atsūtīt jauku īsziņu. Varbūt man jāsāk veidot kāds uzvedības grafiks un pēc tam tas jāsalīdzina ar mēness fāzēm, sporta rezultātiem vai laika apstākļu maiņām? Šajā visā taču jābūt kādam ritmam, es neticu, ka ritma nav.

upd2. Nē, vēl mazliet un es nojūgšos. Tagad vakarā atkal sākas teātris no jauna. Pateicu, ka varu doties pie sevis, nē, liek manīt, lai es palieku. Prombūtnē jau kādu grūti ignorēt, tā jau ir.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dark_wood
2015-08-12 12:12 (saite)
Ej prom no šī visa. Šī ir deja. Ir cilvēki, kas psiholoģiski dejo viens ar otru. Tās ir destruktīvas attiecības, kurās katrs risina savu problēmu. Viņš ir sapists pa savam, Tu — pa savam. Un Jūsu abu sapistības saskan, sader, lai radītu šo pievilkšanas un atgrūšanas iluzoro danci. Bet ko es te muldu. Tu neaiziesi tā uzreiz. Tev līdz tam jānonāk. Tavai galvai jānoskaidrojas. Bet tam nereti nepieciešams vēl un vēlreiz kāpt uz tā paša grābekļa. Diemžēl. Neturies pie savas salauztās sirds! Tas ir vienīgais, ko patiesi varu ieteikt un novēlēt. Laid vaļā to salauztību. Atrodi sevī spēku, kas lielāks par to. Spēcīgāks par atriebībām, pārāks par greizsirdību, kas nenes sāpes ne Tev pašai, ne arī tam cilvēkam. Vēli viņam labu, bet galvenokārt vēli labu pati sev.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]nefolk2
2015-08-12 18:25 (saite)
Tava ciba nudien nepārliecina, ka tavos attiecību padomos būtu vērts ieklausīties :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dark_wood
2015-08-12 19:21 (saite)
Droši vien. Vispār jau padomos nav jāieklausās, jāieklausās ir sevī. Mēs visi paši labāk zinām par savām dzīvēm. Pašos pamatos mēs zinām atbildes. Bet baidāmies to atzīt. Tādēļ jautājam citiem, lai būt kaut maza, iluzora atkāpe no tā, ka mēs paši atbildam par savām dzīvēm, tikai un vienīgi paši, un citu vainīgo nav, vainīgo vispār nav. Bet šo ieteikumu devu labu vēlot un no personīgās pieredzes, nepretendējot uz kādu universālu un vispār patiesību. Mana ciba, savukārt, ir mana ciba, tāpat kā katram sava kļūmju pilnā dzīve, ne kādam tiesāt, ne spriest :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2015-08-14 12:27 (saite)
Dažreiz ir interesanti palasīt, kā šodien, piemēram.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]tikko_pamodos
2015-08-13 10:55 (saite)
Paldies tev par šo komentāru, mana problēma ir nespējā palaist vaļā, pat ja redzu, ka tas nekur neved. No otras puses, galvā visu laiku sīc maza domiņa, ka ja nu, ja nu pāries un būs viss atkal labi. Vai es spēju uzvarēt šajā spēlē?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dark_wood
2015-08-13 11:26 (saite)
Šajā spēlē nav iespējams uzvarēt. Ja Tevi vada alkas uzvarēt, tātad Tu jau esi zaudējusi. Tas viss ir Tevī. Tu cīnies pati ar sevi. Tāpat arī ar viņu. Tas, kāds viņš ir no rītiem, nav stāsts par Tevi, bet par viņu pašu. Tas nenozīmē, ka Tu neesi gana laba, lai būtu mīlama no rītiem. Veids, kādā es tiku ārā no šādām situācijām, bija mēģinājumi paskatīties uz otru cilvēku kā uz personību, nesaistītu ar Tevi un Tavām vēlmēm, un tad pieņemt viņu, pieņemt visu to, ko viņš Tev nesniedz. Un tad atlaist. Uzdāvināt brīvību viņam un arī sev pašai, brīvību no šī riņķa danča, brīvību no prasībām, brīvību no manipulācijām. Izvēlies gaismu, izvēlies labo!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tikko_pamodos
2015-08-13 11:50 (saite)
No rītiem, vakaros, pa dienu. Tas viss ir nenormāli mainīgi un ir tik grūti, ja otrs nepanākas pretī pat par solīti. Jo te ir jautājums par robežu, līdz kurai es spēju sevī atrast arvien jaunas mīlestības rezerves un kur jau sākas sevis pazemošana. Pārmaiņas bija asas, negaidītas un man līdz galam nesaprotamas, jo pirms tam bija daudz maiguma, daudz uzmanības, daudz gādīguma. Es jūtos vainīga, bet nezinu, par ko.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dark_wood
2015-08-13 16:57 (saite)
Vispirms mīli sevi. Un caur mīlestību uz sevi Tu mīli otru. Tāda mīlestība nepazemo. Jo pieņemt otru cilvēku nenozīmē akceptēt, ka Tev dara pāri. Tas, ko Tu šeit raksti, liecina par sarunas nepieciešamību. Ir jānoskaidro, kāpēc notikušas pārmaiņas. Ir jāpajautā. Un jāizskaidro savas sajūtas. Ja to nevar, nevar pastāvēt arī tuvība, un tad ir jāuzdod jautājums par to, kāpēc Tu paliec, kāpēc Tu izvēlies būt šajā situācijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?