Droši vien. Vispār jau padomos nav jāieklausās, jāieklausās ir sevī. Mēs visi paši labāk zinām par savām dzīvēm. Pašos pamatos mēs zinām atbildes. Bet baidāmies to atzīt. Tādēļ jautājam citiem, lai būt kaut maza, iluzora atkāpe no tā, ka mēs paši atbildam par savām dzīvēm, tikai un vienīgi paši, un citu vainīgo nav, vainīgo vispār nav. Bet šo ieteikumu devu labu vēlot un no personīgās pieredzes, nepretendējot uz kādu universālu un vispār patiesību. Mana ciba, savukārt, ir mana ciba, tāpat kā katram sava kļūmju pilnā dzīve, ne kādam tiesāt, ne spriest :)