No rītiem, vakaros, pa dienu. Tas viss ir nenormāli mainīgi un ir tik grūti, ja otrs nepanākas pretī pat par solīti. Jo te ir jautājums par robežu, līdz kurai es spēju sevī atrast arvien jaunas mīlestības rezerves un kur jau sākas sevis pazemošana. Pārmaiņas bija asas, negaidītas un man līdz galam nesaprotamas, jo pirms tam bija daudz maiguma, daudz uzmanības, daudz gādīguma. Es jūtos vainīga, bet nezinu, par ko.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: