Galda kāja -

Formālas nodevas formālam priekšstatam par rituālu. Tipa, "svinīgi=nopietni=atbildīgi=personas apzinās, ka MAINĀS DZĪVE."

jā, nonāc pie slēdziena, ka tas [rituāls] ir bezjēdzīgs.

da nu un vispār. "pēc rūpīgas apkārtējās situācijas analīzes" un "reizumis un vietumis uzklausot un sadzirdot" un strukturēti apstrādājot pieejamo informāciju, aizvien vairāk iebetonēju uzskatu, ka konkrētais rituāls, tā juridiskā puse [laulības akts jeb veiktās izmaiņas civilstāvokļa aktu reģistrā] ir tik totāli formāla darbība un tikai un vienīgi sakārto laulāto mantiskās attiecības kopīgās mājsaimniecības, tās šķiršanas, kāda nāves, utmldz gadījumā un visas tās ārijas elksnes ir fokinfoks un liels un milzīgs un pārspīlēts pārpratums, tālab 2013. gada vasarā kļūst aizvien grūtāk noticēt likumsakarībai "viņi apprecējās ("veica laulības aktu") un dzīvoja mūžu laimīgi un tā bija skaistākā diena viņu mūžā.


lēšu ka dažas labas švilpastes, kuras sarīko krustabas purvā, apmēram citā purvā varētu sarīkot vedības un sūnās klāt kāzu gultu un par visu citu pie notāra, ziniet, noslēdzot līgumu.

Lūk, lūk arī.

vopšem starp sapulcēm samocīti vēlējos pateikt, ka rituāliem ir nozīme - garīga, bļe, un tas, vai pāris juridiski ir kaut kas viens otram, tam tiešām ir sekundāra nozīme. Mūsdienās.

Es vairāk par sistēmu nevis konkrēto keisu. Nevarētu teikt neko īpašu par konkrēto gadījumu, jo tā bija klasikas klasika. Tipisks piemērs. Šādi notiek tad, ja tu pats neej diņģēties un bargajām kundzēm lūgt, lai fonā nelaiž Presliju pānu flautas izpildījumā vai neskaita dzeju, tad viss notiek tieši tā. Man tomēr šķiet, ka dažādiem vecumiem paredzētu rituālu izpildēm vajadzētu sev nest līdzi izmaiņas, bet nekā. Ir iteši, tieši tāpat kā bija 9.klasē. Tā pati moralizēšana par jauna ceļa sākumu, tas pats sintezators, tā pati samākslotā kultūras nodaļas vadītāja.

nu un vispār, nav izslēgts arī "par biedējumu citiem."

pēdējā konkrētā gadījumā biju patīkami pārsteigts, ka sanāca gana līdzsvaroti - bez sentimentāla patosa, tomēr nopietni par būtisko. un es pirmoreizi uztvēru amatpersonas vēstījumu procedūras kontekstā - ne atbildību pārinieku starpā, bet gan katra atbildību likuma priekšā - tiesības, pienākumi, jumts un strīdu risināšanas kārtība. un arī liecinieku nozīmi šajā. taipat laikā tas ir ne tikai juridisks akts. un ceremonija bija bez farsa, cinisma, jokiem, sīrupa.

un cik tad sen jau viss šitais tā bija?