Draugi

Šis kaut kā izrādījās mazliet smagāks gads, un tas arī atspoguļojās šī gada galvenajā pasākumā. Sanāca mazāk uzmanības pievērst draugiem, vairāk fokusēties otras puses attiecībām. Kaut kādā ziņā neveiksmīgi, bet kaut kādā ziņā veiksmīgi, bet sanāca risināt teju vai vienu no pirmajiem konfliktiem. Mazākas epizodes ir bijušas šī pēdējā gada laikā, bet konkrētā epizode vairāk bija tāda nepārprotama. Veiksmīgā daļa ir tā, ka es tomēr izdomāju kā pareizi rīkoties, un atradu pareizos vārdus, un situācija tika atrisināta. Trešajā dienā uzkrājusies spriedze jau bija pašķaidīta, un mūs pārņēma arvien pozitīvāki vaibi. Un vēl parādījām pareizajam cilvēkam pareizo pasākumu. Es pat piebilstu, ar visiem pareizajiem elementiem, jo es iztēlojos, kā daudziem pirmā pieredze var izvērsties visai mulsinoša.

Visbeidzot karuselis. Es teju vai neticēju, ka to iespējams ir izdarīt, bet te nu viņš bija, un strādāja ar kolektīvā spēka un entuziasma palīdzību.

Cibiņdraugi, varbūt Jūsu perifērijās iraid dzīvokļi, par kuriem iespējams maksāt šādas summas.
Mūsējie Liepājas dzīvokļi īrnieki gribētu pārcelties uz Rīgu, bet viņu spējas ir 500 ar komunālajiem. Mamma, meita un superīgs suns.


ja nu kas gadās...

“Tavs krāna ūdens laikmets sākas tagad” (reklāmas devīze)

Kiberincidentu novēršanas institūcija DZERT.LV

Aizturēto ārzemnieku pagaidu iznīcināšanas centrs bijušās skolas ēkā

atgriezties cibā, kad dooora nav izdzēsusies, avralavral, dejavu, lidaka ir ko iepukstējušas. tas ir labs laiks.
paldies visiem, kas regulāri raksta, es jūs regulāri lasu, respect.
uz brīdi domāju padzēst frendiņus, kas 10+ gadus neraksta vai aizgājuši aizsaulē, bet pagaidām roka neceļas. drīzāk piesekošu kādam jaunam.

Šorīt ejot pa urbānām takām uz rimi pirkt lētu kafiju, klausījos podkastu, kas atgādināja man par Borhesu. Kad lasi, nesaproti, bet iekšā kaut kas notiek. Tāds, ko citi autori nevar izraisīt, bet man nav skaidrs kapēc un kāpēc. Un par Rotko un Līgas kluso draudzeni Inu ar viņas gleznām, bet nenobīdīsimies.

Veikalā nopirku kg kafijas, granulas ar zivju eļļu 4 mēnešiem, minerālūdeni gurķu skābēšanai, pistācijas un zemesriekstu sviestu. Lēti.

Pārnākot mājās meklēju grāmatu un atradu tikai Kortasāru. Pat es saprotu, ka tas nav Borhess. Domāju vai neesmu kādam aizdevis, atdevis, kas man bija? Grāmatas dodu prom viegli, jo agrāk lasīju tik vienreiz un atcerējos labi. Tagad neatceros, tik tāds zils vāks palicis atmiņā, bet neesmu drošs.

Lūdzu ieteikt no kura gala sākt, kur dabūt un kā lasīt? Ko piedzert un uzkost?

Nopietni mākslas literatūru neesmu lasījis gadus 25, bet kaut kādas smadzeņu spējas ir atgriezušās. Varbūt jāsāk ar ko vieglāku?

Pirkt? Kur ko? Bibliotēka? Arī 25 gadus neesmu lietojis. Aizņemties? Es neesmu kārtīgs cilvēks, man grāmatas putekļos, kaudzēs, kastēs aiz skapja, utt. Daudz kārtīgāks nekā jaunībā, kad uz grīdas bija taciņas starp grāmatām vai bērnībā, kad grāmatas puva vagās vai mežā - koku zaros.

Tagad tīru plauktus, putekļu sūcēju jau izjaucu un iztīrīju.
Vēl gribas vannu. Kādreiz daudz lasīju tieši vannā, bet laikam nav labi ādai.
Kaut kā tā, man likās ciba sapratīs.
Un varbūt ir kas mūsdienīgs, kas aizpilda to pašu nišu.

LSM. Dramaturģijas paraugstundā Beļģijas futbolisti Pasaules kausā izglābjas pret Senegālu

No Lubējas (Liezēres draudzē).

Ap 20. martu še notika briesmu darbs. Kādi jauni ļaudis, saķildojušies, kā dzirdams, sieviešu dēļ. Naktī viņi bijuši Laktu krogā. Trīs no tiem (skroders, kurpnieks un seglenieks) devušies ap pulkst. 4 rītā uz māju. Viens no viņu ienaidniekiem ar savu biedri dzinies tiem pakaļ un tos ari panācis un sitis ar kūju katram vienreiz par galvu. Tā kā šis sitējs ir spēcīgs cilvēks un arī ļoti stipra kūja viņam bijusi rokā, tad skroders ar izjauktu pieri bij uz reiz pagalam, tikai savās briesmās nabadziņš vēl atvāztu ķešas nazi rokā turējis un tāpat ar visu nazi uz mutes uzkritis. Otrais ar sadauzītu pieri ar bijis tulit uz zemes, bet vēl kādu dienu sadzīvojis un tad nomiris. Trešais, tikai dabūjis cauru un asinaiņu pakausi, gan ari pakritis no sitiena un izlicies par nosistu, bet kad slepkava pagriezies uz otru pusi, tad šis uztrūcies un aizbēdzis. Slepkava tika tulit cieti saņemts un nodots tiesām. Viņš ari izteicis, ka viens pats esot šo slepkavību izdarijis: viņa biedrs pie sišanas neesot piedalijies.

Glizda Šuba

LSM. Nelegālā noliktavā Rīgā netīrās telpās fasēti ķirši

Suvenīru veikala guvums.

https://www.youtube.com/watch?v=82PsUyCKuUc

Jo vairāk es sekoju dažādām demokrātiskām sistēmām dažādās valstīs, jo ciniskāk par tām es jūtos. Ja tas viss ir jānonivelē līdz vienai frāzei, tad demokrātija ir tikai un vienīgi veids kā kādam uz laiku iegūt varu nevardarbīgā veidā. Kas, protams, arī nav zemē metams sasniegums, ja pie tā izdodas pieturēties. Visas tās runas par vērtībām, tiesībām un kompromisiem ir gandrīz korporatīvā bulšita līmenis. Turpinot analoģiju, jā - valsts ir drusku labāka par korporāciju, kas tev maksā algu. Tāpat kā korporācija, valsts var būt spektrā no pieņemamas līdz klaji neciešamai. Arī korporācijā tev var būt labi kolēģi, sociāli ekonomiskie labumi, un viss tas, kas tev dod iespējas komfortā pavadīt no korporācijas brīvo laiku, bet dienas beigās kopējo klimatu nosaka kaut kādi abstrakti indivīdi, kuriem tu kā indivīds neinteresē. Attiecīgi arī demokrātijās politiskā karjera pārāk neatšķiras no korporatīvās karjeras, un cilvēku individuālās intereses var nesakriskt ar valsts interesēm, un viedokļi un priekšstati par šīm dažādajām interesēm bieži vien vispār ir kaut kāds trešais mainīgais vienādojumā. Vai mēs varam labāk, es nezinu. Drošvien tik ilgi, kamēr mēs varam nosargāt visas institūcijas, un tas viss nepārvēršas distopijā vai fiziskā vardarbībā pret pilsoņiem, ir ok. Visas citas vardarbības formas - emocionālās, ekonimiskās un verbālās - kā mēs redzam ir norma.

Un lielā atruna šinī visā ir tā, ka atšķirībā no politikas, par sociālo aktīvismu es tādu cinismu neizjūtu. Katra individuālā aktīvista motīvi var būt atšķirīgi, un ne visas tā izpausmes es uzskatu par veselīgām, bet es tagad neiešu nosodīt to, kā katrs ir nolēmis pavadīt savu laiku uz šīs planētas. Tu vari iztērēt savus tūkstots rūpju kredītus uz desmit cilvēkiem, bet vari izdalīt pa vienam tūkstos cilvēkiem. I'm not a boss of you.

Pasaule varētu drusku nomierināties ar to gaisa kondicionēšanu. Līdz šim man bija priekšstats, ka Āzijā ir maniere pārspīlēt ar kondicionēšanu, tādējādi mēģinot izpatikt baltajiem tūristiem. Izrādās Lielbritānija ne ar ko nav labāka. Tikko Londonā ārā bija tuvu pie četrdesmit grādiem, bet daudz kur "iekšā", kas ir ne tikai veikali, bet arī vilcienu vagoni, bija pat padsmit grādi vēss. Vēss. Auksts! Tā ir lieliska kombinācija, kad ārā ir iespaidīgi karsts (neizlikšos, ka karstums mani tik ļoti nomocīja, lai es izmantotu "stiprākus" vārdus), un tai pat laikā mani labākie draugi ir pretsāpju un pretsaaukstēšanās medikamenti. Par loģiku kurināt nost energoresursus, lai cīnītos ar klimata pārmaiņu sekām, es nemaz nerunāšu.